Rīgas 2. slimnīca

Rīgas 2. slimnīca

KAS IR ELEKTROMIOGRĀFIJA?

    Elektromiogrāfija ir neaizvietojams neirologa palīgs dažādu nervu bojājumu, muskuļu slimību, jušanas traucējumi diagnostikā. Metode ļauj precīzi noteikti nerva bojājuma vietu un pakāpi, ka arī spriest par atveseļošanās prognozi. 
    Ir divu veidu elektromiogrāfija: stimulācijas elektromiogrāfija - nervu impulsu pārvades noteikšana ar elektrisko strāvu, adatu elektromiogrāfija - biopotenciāļu reģistrācija muskuļos, kas rodas mierā un pie sasprindzinājuma.

Izmeklējuma cena ir no 25 līdz 55 eiro. 

Cenu, galvenokārt, nosaka 2 faktori: cik un kādi nervi jāizmeklē konkrētajam pacientam, vai ir jāizmanto diagnostiskie adatu elektrodi.

Pieraksts konsultatīvajā poliklīnikā pa telefoniem +371 67607243 vai +371 22835935

Stimulācijas elektromiogrāfija - neirogrāfija

    Ar neirografiju izmeklē nerva posmu no viena punkta līdz otram. Nervam miera stāvoklī viena punktā (piemēram, apakšdelmā) pievada elektrisko impulsu, kas izplatās pa nervu, un otrā punktā (piemēram, plaukstā) šo elektrisko signālu ieraksta ar pielīmējamiem elektrodiem. 
Ārsts, analizējot datorā šādus signālus, izsecina, vai izmeklētais nerva posms ir vesels vai nē. 
    Stimulācijas elektromiogrāfijas galvenās priekšrocības ir: ātrums (īsāks izmeklēšanas laiks salīdzinājumā ar adatu elektromiogrāfiju) un precizitāte (iespēja ar lielu precizitāti noteikt posmu, kur ir bojāts nervs), kā arī tas, ka metode nav invazīva (netiek izmantotas adatas). 
    Galvenais trūkums: nevar noteikt muskuļu slimības, kā arī muguras smadzeņu un starpskriemeļu nervu problēmas.

Adatu elektromiogrāfija

    Ar adatu elektromiogrāfiju mēra elektriskos impulsos, kas rodās muskuļu šķiedrās. Izmeklējamajā muskulī iedur mazu adatu-elektrodu, kas reģistrē pat niecīgu elektrisku aktivitāti. Adatu elektromiogrāfija ir bez elektriskas stimulācijas. Pacients pats sasprindzina muskuli. Ārsts analizē signālus, kas rodas muskulī mierā, pie nelielas un maksimāli stipras saraušanās.

Tā var izsecināt: 
    vai ir kāda muskuļu slimība (miozīts vai miopātija), 
    vai ir bojājums nervā, kas nodrošina dotā muskuļa funkciju, 
    vai ir kāda muguras smadzeņu saslimšana (mielopātija vai amiotrofā laterālā skleroze). 

Adatu elektromiogrāfijas galvenās priekšrocības ir: 
    iespēja izmeklēt arī muskuļus un muguras smadzenes, 
    iespēja izmeklēt nervu posmus, kas nav pieejami elektriskai stimulācijai, piemēram, mugurkaula iekšpusē esošās kakla un jostas daļas nervu saknītes, 
    iespēja izmeklēt arī dziļi bojātus nervus, kuri vairs nepadodas elektriskai stimulācijai.

Ko izmeklē elektromiogrāfijā?

1. Biežākais uzdevums ir noteikt, vai pacientam ir kāda viena konkrēta nerva bojājums - neiropātija.
Ar elektromiogrāfiju var pārbaudīt lielāko daļu no nerviem rokās un kājās, kā arī atsevišķus nervus uz sejas. 

2. Iespējams diagnosticēt arī vienlaicīgi vairāku nervu bojājumu , piemēram, polineiropātiju. 

Elektromiogrāfijā var noteikt arī: 
3. muskuļu slimības - miopātijas un miozīti, 
4. nervu-muskuļu impulsu pārvades traucējumus - miastēniju, 
5. atsevišķas muguras smadzeņu slimības - mielopātija, amiotrofā laterālā skleroze 
6. citas, samērā retas slimības. 

7. Ar šo metodi var novērtēt arī mugurkaula kanālā esošos nervus - jostas vai kakla daļas saknītes. 

​    Nervus nepārbauda visus kopā vienlaicīgi, bet atsevišķi vienu aiz otra. Piemēram, rokā ir 8 nervi, daži no kuriem sastāv no vairākiem zariem. Tāpēc, lai veiktu pārbaudi, ārstam jāzina, kuru nervu izmeklēšana ir nepieciešama. Tādēļ vajadzīgs nosūtījums, slēdziens vai rekomendācija, kur uzskaitīti nervi, kas jāizmeklē.

Ko ar elektromiogrāfiju nevar pārbaudīt?

    Ar elektromiogrāfiju nepārbauda roku un kāju locītavas, muguras skriemeļus, cīpslas, asinsvadus, galvas smadzenes, iekšējos orgānus. Ar elektromiogrāfiju nevar konstatēt muskuļu slimības, kas radušās traumu vai pārpules rezultātā – plīsumus, sasitumus utt. 
Atceraties! Pēc statistikas roku, kāju, muguras un spranda sāpju iemesls daudz biežāk ir locītāvu deformācija vai muskuļu un cīpslu iekaisums, nevis "kāds iespiedies nervs".

Kāpēc EMG veikšanai ir nepieciešams nosūtījums no ārsta?

1. Nosūtījums ir obligāti nepieciešams gadījumā, ja pacientam tiek veikta EMG valsts programmas ietvaros . 

2. Gadījumos, kad EMG tiek veikta par maksu ir nepieciešams nosūtījums vai dokuments, kurā ir skaidri norādīts izmeklējuma mērķis . Tam par iemeslu ir tas, ka EMG laikā nervi netiek pārbaudīti visi reizē, bet secīgi viens aiz otra. Katrs nerva zars un katrs posms arī tiek pārbaudīts atsevišķi. Dažu nerva posmu izmeklēšana ir iespējama tikai ar adatu EMG, bet citiem nepieciešama intensīva elektriska stimulācija. 
    Piemēram, rokā ir 8 lielie nervi, tie sastāv no vairākiem zariem un posmiem. Pat vienas rokas "visu nervu" pārbaude ar EMG - ir neracionāls, sāpīgs divstundu (orientējoši) izmeklējums. 
    Tāpēc ārstam procedūras veikšanai ir nepieciešams zināt, kura nerva izmeklēšana ir nepieciešama konkrētam pacientam. Tāpēc tiek prasīts nosūtījums, specialista slēdziens ar diagnozi.

Kādi ir ierobežojumi elektromiogrāfijai? Kas jāņem vērā?

    Elektrokardiostimulātors. Cilvēkiem, kam ir ielikts sirds stimulātors, elektromiogrāfiju var veikt tikai daļēji ar maza stipruma strāvu. Vienmēr brīdiniet ārstu, ja Jums ir sirds stimulātors. Elektromiogrāfija ir droša un nekaitīga pacientiem, kam sirdī ir ielikti stenti! 
Medikamenti. Pabrīdiniet ārstu, ja lietojiet asins šķīdinošās zāles! Nevienas zāles nav jāatceļ pirms elektromiogrāfijas. Izņēmums ir medikamenti, ko lieto pret miastēniju. 

    Ādas stāvoklis un temperatūra. Krēmu lietošana. Taukaina un vēsa āda slikti vada elektrisko strāvu, tāpēc cenšaties sasildīt rokas un nomazgāt tās ar ziepēm un siltu ūdeni pirms izmeklējuma. Lai izmeklējums būtu precīzs, rokām jābūt siltām! Gan sausa un zvīņaina āda, gan krēmota taukaina āda slikti kontaktē ar līmējamiem elektromiogrāfijas elektrodiem un apgrūtina precīzu izmeklējuma datu iegūšanu. Tādēļ pacientiem ar ādas sausuma un lobīšanās problēmām iesaka pirms izmeklējuma, nevis lietot krēmus, bet ieiet vismaz uz 30 minūtēm siltā vannā. 

    Pacienta līdzdalība. Elektromiogrāfijā ir vajadzīga pacienta līdzdalība – noturēt roku zināmā pozā elektriskās stimulācijas laikā, sasprindzināt muskuli pēc ārsta lūguma pie izmeklēšanas ar adatām un cits. Ja pacients nav spējīgs uz līdzdalību, piemēram, dēļ stiprām sāpēm vai traucētām uztveres spējām, pastāv liela varbūtība, ka elektromiogrāfiju nevarēs veikt, vai būs iespējama tikai daļēja izmeklēšana.

Vai elektromiogrāfija ir sāpīga?

    Elektriskā stimulācija, ko izmanto elektromiogrāfijas laikā ir īslaicīga (katrs impulsu ilgst līdz sekundes tūkstošdaļai) un ir samērā nesāpīga. Šī strāva nav bīstama veselībai, nerada ādas vai muskuļu bojājumus. Dažiem cilvēkiem ir nepārvaramas bailes no elektrības, kuru dēļ viņi pastiprināti izjūt strāvas iedarbību. Šādu cilvēku nav daudz, bet bailes no elektrības var būt par nopietnu šķērsli izmeklēšanai. 

    Adatas, kuras izmanto elektromiogrāfijā, nav lielākas par parastajām injekciju adatām. Taču adata tiek ievadīta katrā muskulī, kuru izmeklē, līdz 5 minūtēm, turklāt, pacientam šis muskulis epizodiski ir jāsasprindzina. Atkarībā no diagnozes var būt nepieciešama 1 līdz 10 muskuļu izmeklēšana.

    Narkozes un anestēzijas izmantošana metodes īpatnību dēļ nav iespējama.

Veikt neirogrāfiju vai adatu elektromiogrāfiju?

Uzmanību! Šī sadaļa ir domāta gan ārstu, gan pacientu informēšanai! 

    Parasti, saņemot nosūtījumu uz elektromiogrāfiju, pacientam ir svarīgi zināt, kurš no izmeklējuma veidiem tiks izmantots tieši viņam: adatu elektromiogrāfija vai neirogrāfija (stimulācijas elektromiogrāfija ar elektrisko strāvu). 
    Visos gadījumos bez izņēmuma pacienta izmeklēšanu uzsāk ar neirogrāfiju. Tikai aptuveni 20% gadījumu diagnozes uzstādīšanai būs nepieciešama arī adatu elektromiogrāfija. Vai izmantot vienu vai abas metodes, ārsts izlemj katrā konkrētā gadījumā individuāli. Tāpēc ka var būt sekojošas situācijas:

  1. Bieži vien ar neirogrāfijas palīdzību izdodas apstiprināt vai izslēgt nervu bojājumu, kā arī atrast bojājuma vietu. 
    Šādos gadījumos adatu elektromiogrāfija nav vajadzīga!
  2. Ar neirogrāfijas palīdzību izdodas izslēgt nerva bojājumu tikai vienā posmā (piemēram, rokā līdz plecam), 
    bet pārējo nerva posmu izmeklēšana ar elektrisko strāvu nav iespējama (piemēram, ja bojāta kakla nerva saknītes). Tiek izmantota adatu elektromiogrāfija!
  3. Ar neirogrāfijas palīdzību izdodas izslēgt nerva bojājumu, bet ir nepieciešama muguras smadzeņu vai muskuļu izmeklēšana. Tiek izmantota adatu elektromiogrāfija!
  4. Ar neirogrāfijas palīdzību izdodas apstiprināt nerva bojājumu, bet izmaiņas tajā ir tik dziļas un izteiktas, 
    ka nepieciešama izmeklēšana ar adatu elektrodiem bojājuma pakāpes precizēšanai. Tiek izmantota adatu elektromiogrāfija!

Šeit ir uzskaitītas slimības, kuru diagnostikai visbiežāk tiek izmantota tikai neirogrāfija

  1. Rokas nervu bojājumi: 
    Karpāla kanāla sindroms un citi vidus nerva bojājumi - n.medianus, 
    Kubitāla kanāla sindroms, Gijona kanāla sindroms un citi elkoņa nerva bojājumi - n.ulnaris, 
    Spieķa nerva bojājums - n.radialis, 
    Pleca pinuma bojājums - plexus brachialis. 

  2. Polineiropātija, tai skaitā diabētiska neiropātija un poliradikuloneirīts. 

  3. Kājas nervu bojājumi: 
    Tarsāla kanāla sindroms un citi lielā lielkaula nerva bojājumi - n.tibialis, 
    Mazā lielkaula nerva bojājums - n.peroneus, 
    Ciskas nerva bojājums - n.femoralis, 
    Sēžas nerva bojājums - n.ischiadicus, 
    Jostas-krustu pinuma bojājums - plexus lumbosacralis. 

  4. Sejas nervu bojājumi: 
    Trijzaru nerva bojājums - n.trigeminus 
    Sejas nerva bojājums - n.facialis. 
    (Mūsdienās šo nervu izmeklēšanai parasti izmanto magnētisko rezonansi). 

  5. Miastēnija. 
    Miastēnijas diagnostikai izmanto neirogrāfijas paveidu -dekrementa testu, kur nervi uz sejas, pleca un rokas tiek stimulēti ar atkārtotas strāvas signālu - 3 impulsi sekundē. 

Šeit ir uzskaitītas slimības, kuru diagnostikai visbiežāk tiek izmantota neirogrāfija un adatu elektromiogrāfija 

  1. Kakla (C5-C8) un jostas (L3-S1) nervu saknīšu bojājums 

  2. Muskuļu slimības - miopātijas, miozīti, miotonijas, muskuļu distrofijas, periodiskas paralīzes u.c 

  3. Muguras smadzeņu un motoneironu slimības - mielopātija, spināla muskuļu atrofija, motoneironu slimība, postpolio sindroms.