REĢISTRATŪRA: +371 80 200 991

Rīgas 2. slimnīca

E-pieraksts
REĢISTRATŪRA: +371 80 200 991

Rīgas 2. slimnīca

E-pieraksts
PACIENTU IEVĒRĪBAI

Ja tiks atceltas vai pārplānotas ambulatorās konsultācijas vai procedūras, ar Jums sazināsies Slimnīcas darbinieki.

! Informējam, ka gaidīšanas laiks sazinoties ar poliklīnikas zvanu centru var ieilgt, tādēļ taupot savu laiku Jums ir iespējams pieteikties elektroniski, atsūtot savu pieteikumu uz pieraksts@slimnica.lv e-pastā jānorāda:
Pacienta vārds, uzvārds, kontakttālrunis;
Problēma, ar kuru vēlaties vērsties pie speciālista vai izmeklējuma veids;
✓ Pieraksta veids (pacienta iemaksa vai maksas vizīte).

Pirms ierašanās Slimnīcā nepieciešams sagatavot sekojošus dokumentus uzrādīšanai:
✓ Personu apliecinošu dokumentu – pasi vai ID karti;
✓ Covid-19 sertifikātu drukātā vai elektroniskā veidā (formātā, kur nepārprotami redzami personas dati un QRS kods), lai Slimnīcas darbinieks varētu sertifikāta derīgumu pārbaudīt to verificējot.

Ja Slimnīcas apmeklētājs nevar uzrādīt kādu no minētajiem dokumentiem, slimnīcas darbinieks ir tiesīgs atteikt pakalpojuma saņemšanu.

Informācija par ambulatoro pakalpojumu sniegšanas kārtību Rīgas 2. slimnīcā no 11.10.2021.: 
1.     Ambulatorie pakalpojumi tiek sniegti pacientiem, kuriem ir: 

  • derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai 
  • ne vairāk kā 72 stundu laikā veikta RNS testa vai pēdējo 24 stundu laikā veiktu antigēna testa negatīva laboratorijas atbilde vai testēšanas sertifikāts, ja tāds piešķirts.

2.     Klātienē pacientus pieņem tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku. 
3.     Ambulatoro speciālistu konsultācijas atbilstoši iespējām tiek nodrošinātas attālināti. 
4.     Pacientam ierodoties slimnīca jāuzrāda personas apliecinošs dokuments (pase vai ID karte). Validācijai un vizuālai pārbaudei jāuzrāda Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, veiktā Covid-19 testa atbilde vai sertifikāts, ja tāds ir piešķirts. Apliecinājumiem ir jābūt pārbaudāmiem drukātā vai elektroniskā veidā ar skaidri saredzamiem personas datiem un QRS kodu, ja tāds pieškirts. 
5.     Pacientam pirms došanās uz konsultatīvās poliklīnikas vai rehabitācijas nodaļām obligāti jāiziet dokumentu pārbaude kontroles postenī pie uzņemšanas nodaļas, lai saņemtu apliecinājumu, kas jāuzrāda pirms abmulatorā pakalpojuma saņemšanas reģistratūrā un jāsaglabā visa apmeklēju laiku.  

Ja pacientam ir nepieciešama, asistēšana saņemot ambulatoros pakalpojumus, pavadošajai personai jābūt uzrādāmam:

  • derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai ne vairāk kā 72 stundu laikā veikta RNS testa vai pēdējo 24 stundu laikā veiktu antigēna testa negatīva laboratorijas atbilde vai testēšanas sertifikāts, ja tāds piešķirts.
Plānveida operācijas Rīgas 2. slimnīcā no 11.10.2021. tiek veiktas atbilstoši 2021. gada 4. oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktajiem ierobežojumiem – tikai pacientiem ar derīgu Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu un obligāti ne agrāk kā 48 stundas pirms stacionēšanās veikta SARS-CoV-RNS deguna un rīkles iztriepes (tam ir visaugstākā precizitāte) negatīvu rezultātu, kas drukātā veidā iesniedzams ārstniecības iestādei.

Akūtās un subakūtās operācijas tiek veiktas:
1. Pacientiem ar derīgu Covid-19 pārslimošanas un obligāti ne agrāk kā 48 stundas pirms stacionēšanās veikta SARS-CoV-RNS deguna un rīkles iztriepes negatīvu rezultātu (jābūt iesniedzamam ārstniecības iestādei drukātā veidā);
2. Pacientiem ar derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu un obligāti ne agrāk kā 48 stundas pirms stacionēšanās veikta SARS-CoV-RNS deguna un rīkles iztriepes negatīvu rezultātu (jābūt iesniedzamam ārstniecības iestādei drukātā veidā);
3. Pacientiem ar derīgu Covid-19 ne agrāk kā 48 stundas pirms stacionēšanās veikta SARS-CoV-RNS deguna un rīkles iztriepes negatīvu rezultātu (jābūt iesniedzamam ārstniecības iestādei drukātā veidā);
​4. Pacientiem SARS-CoV-RNS deguna un rīkles iztriepes tests Slimnīcā tiek veikts tikai saņemot akūto un neatliekamo palīdzību traumpunktā.
​12.03.2021.   SLIMNĪCAS JAUNUMI 

SIA “Rīgas 2 slimnīca” Uzņemšanas nodaļā  darbojas elektroniskā rindu sistēma BinaryQ

Pacientam, izmantojot šo aplikāciju, ir iespēja attālināti:

1.       Redzēt rindā gaidošo pacientu skaitu uz doto  brīdi,
2.       pieteikties rindā,
3.       plānot rindā gaidīšanas laiku (paredzot vidēji 15 minūtes vienam numuriņam),
4.       gaidīt savu pieņemšanas laiku atrodoties ārpus slimnīcas telpām (piemēram, savā automašīnā). 


Aplikācijas lietošanas instrukcija pieejama šeit.

Informējam, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā kontaktpunkta funkcijas, nodrošinot nepieciešamo aizsardzību un konfidencialitāti personai, kura informē par amatpersonu iespējamo interešu konfliktu vai citiem amatpersonu, darbinieku koruptīva rakstura pārākumiem, pilda Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrs (tālr. Nr.67026859 un tālr.Nr.67012031, e-pasts: bac@riga.lv).

12.05.2020.
Veselības inspekcija

Par pacientu informēšanu par Ārstniecības riska fonda darbību 

Valsts kontrole (turpmāk – Kontrole) no 2018.gada 3.septembra līdz 2019.gada 18.aprīlim ir veikusi atbilstības/lietderības revīziju „No Ārstniecības riska fonda izmaksāto atlīdzību regulēšanas procesa atbilstība normatīvo aktu prasībām” nolūkā izvērtēt, vai Ārstniecības riska fonds (turpmāk – Fonds), kas uzsāka darbību 2013.gada 23.oktobrī, sasniedzis tam izvirzīto pamatmērķi.

Latvijā kā vispiemērotākais veids Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē prasību nodrošināšanai tika izvēlēts fonda koncepts, kurš raksturīgs valstīm ar augsti attīstītām sociālā nodrošinājuma sistēmām, kā arī valsts pārvaldīts garantiju fonda modelis ir raksturīgs valstīm, kurā lielākoties veselības aprūpes pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts puses. Izmaksa no Fonda ir paredzēta kā atlīdzība personai, kura cietusi no saņemta veselības aprūpes pakalpojuma, par viņai nodarītu kaitējumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta direktīvas 2011/24/ES izpratnē.

Pie Fonda izveides tam tika noteikts mērķis sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību par ārstniecības procesa laikā dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kas  kompensētu veselības zaudējumu vai iztērētos līdzekļus par veselības uzlabošanu pēc kaitējuma nodarīšanas, ārpustiesas procesa kārtībā, šo procesu organizējot pēc iespējas ātrāku, efektīvāku un pacientam pieejamu.[1]

Līdz ar to Fonds Latvijā tika izveidots ar mērķi nodrošināt ātru, efektīvu un pacientam ārpustiesas kompensācijas mehānismu personām, kuras cietušas no saņemtiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Kontrole revīzijas ziņojumā atbilstības/lietderības revīzijai „No Ārstniecības riska fonda izmaksāto atlīdzību regulēšanas procesa atbilstība normatīvo aktu prasībām” (apstiprināts ar Kontroles Trešā revīzijas departamenta 2019.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.2.4.1-33/2018) (turpmāk – Revīzijas ziņojums) cita starpā norādījusi, „lai arī Fonds darbību uzsāka pirms pieciem gadiem, joprojām nav nodrošināta pietiekama informācija par Fondu un tā darbības mērķiem, kas ir priekšnosacījums, lai Fondu varētu uzskatīt par pieejamu un vērstu uz pacienta tiesību pilnvērtīgu aizsardzību. Aptaujas dati liecina, ka faktiski tikai 9 % respondentu zina, kas ir Fonds.[2]

Ņemot vērā minēto, Kontrole aicinājusi Veselības inspekciju (turpmāk – Inspekcija) Fonda pamatmērķa sasniegšanai sadarbībā ar Veselības ministriju veikt kopumā piecus pasākumus gan iekšējo procesu un iekšējās kontroles uzlabošanai, gan pasākumus ar mērķi uzlabot pacientam saprotamu, pieejamu un savlaicīgu atlīdzības prasījumu izskatīšanas procesu, tostarp veicot saprātīgus pasākumus iedzīvotāju informēšanai par to, kādas ir iedzīvotāju kā pacientu tiesības gadījumā, ja ārstniecības procesa rezultātā pacientam tiek nodarīts kaitējums.

Līdz ar to Inspekcija saskaņā ar Kontroles Ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem sagatavojusi infografiku „Kā iesniegt iesniegumu Ārstniecības riska fondā” (skat. pielikumu), kas ir veltīta  iedzīvotāju informēšanai par veicamajiem soļiem, lai vērstos Fondā, un ievietota Inspekcijas mājaslapā[3]. Minētā infografika prezentēta Biedrības „Latvijas Slimnīcu biedrība” 2019.gada 21.maija sēdē Inspekcijas prezentācijas par Inspekcijas 2019.gadā plānotajām darbībām ārstniecības iestāžu uzraudzībā ietvaros[4].

Ņemot vērā minēto, lai iedzīvotājiem būtu plašāk pieejama informācija par Fondu un tā darbību, Inspekcija aicina ārstniecības iestādes ievietot savās tīmekļa vietnēs Inspekcijas sagatavoto infografiku „Kā iesniegt iesniegumu Ārstniecības riska fondā”.


Veselības inspekcijas vadītāja                                                                                       Indra Dreika

​Infografika

24.03.2020.   SLIMNĪCAS JAUNUMI

​Ieteikumi un rekomendācijas, biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par koronavīrusu Covid-19 izraisīto uzliesmojumu pieejami:

Pamatojums: 12.03.2020. Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu visā valsts teritorijā,   ierobežojot Covid-19 izplatību.

Epidemioloģiskās drošības un citi pasākumi, saistībā ar  Covid-19 pandēmiju pasaulē, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli4. pantu5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu.

Rīgas 2. slimnīca

Rīgas 2.slimnīca ir izveidota 1959.gada 29.aprīlī. 1980. gadā slimnīcu uzsāk vadīt sertificēts veselības aprūpes ārsts, traumatologs, ortopēds Jānis Petronis.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības tiešās līdzdalības kapiltālsabiedrības izvērtējumu, kas apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2015. lēmumu Nr. 3345, SIA "Rīgas 2. slimnīca" vispārējais stratēģiskais mērķis ir sniegt stacionāros un ambulatoros (tai skaita veselības aprūpe mājās) veselības aprūpes pakalpojumus un sociālā darba pakalpojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un veicināt Rīgas pilsētas iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu.

2004.gada 1.novembrī  Rīgas 2.slimnīca tiek reģistrēta komercreģistrā  kā  Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 2016.gada 11.janvārī – SIA „Rīgas 2.slimnīca”.

Sākot ar 2015.gadu, slimnīcā funkcionē 94 pacientu gultas. No tām 40 - traumatoloģijas, 36 - ortopēdijas, 4 - intensīvās terapijas un 14 - aprūpes gultas.

2001. gadā slimnīca ir sertificēta Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrā, tā atbilst Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”.  

2003. gada pirmajā ceturksnī tiek ieviesta jaunākā medicīnas tehnoloģija Eiropā - navigācijas sistēma Orthopilot. Intensīvās terapijas nodaļa apgādāta ar jaunākās tehnoloģijas medicīnisko aparatūru, invazīvā ķirurģija tiek veikta piecās operāciju zālēs, rentgena kabinets aprīkots ar digitālajām tehnoloģijām, rehabilitācijas un fizikālās terapijas nodaļa paātrina ārstnieciskā procesa norisi, visu diennakti pacientu iekšējās vides izmeklējumus nodrošina klīniski-diagnostiskā laboratorija.

​Virtuves blokā tiek gatavots ēdiens pacientiem un darbiniekiem. Klientu un pacientu garīgās veselības uzlabošanai tiek piedāvāta kapela ar  dievkalpojumiem. Informācijas pieejamību nodrošina  bezvadu internets, televīzija.

Slimnīcā ir konsultatīvā poliklīnika, kur konsultācijas un pakalpojumus sniedz kvalificēti speciālisti -  traumatologi, ortopēdi, ginekologs, kardiologs un neirologs, galvas sāpju speciālists. Kaulu blīvums tiek  noteikts osteoporozes diagnostikas kabinetā, kur  papildus var saņemt ārsta konsultāciju ar  profilaktisko pasākumu programmu kaulu veselības saglabāšanai un uzlabošanai. Tiek piedāvāti dienas stacionāra pakalpojumi un  mājas aprūpe. Ir solārijs, bufete.

Slimnīcas vēsture

Ēka, kurā pašlaik ārstniecisko darbību veic Rīgas 2.slimnīca, celta 1911.gadā. Vispirms šeit bijis pansionāts trūcīgajiem Rīgas iedzīvotājiem, vēlāk vairākus gadus darbojies kara hospitālis. Kopš 1959.gada gaišajā, piecstāvu celtnē rit mūsu slimnīcas nemierīgā ikdiena. Ēkai saglabāts vēsturiski ārējais veidols. Telpas rekonstruētas, to izvietojums mainīts. Veikti daudzi pārveidojumi, lai sekmīgi varētu strādāt mediķu kolektīvs un labi justos pacienti.

Slimnīcā daži darbinieki strādā no tās dibināšanas dienas. Ārstes Skaidrītes Šūtavas stāstījumos gūtas interesantas ziņas par slimnīcas darbību no tās pirmsākumiem. Pirmais galvenais ārsts bijis profesors Vilis Purmalis, kurš  piemērojis ēkas telpas slimnīcas vajadzībām. Ārstniecību turpinājis attīstīt otrs  galvenais ārsts Filips Sagalovskis. No slimnīcas atvēršanas dienas līdz aiziešanai pensijā, šeit strādāja viena no slavenākajām terapeitēm Latvijā - Skaidrīte Valdovska, kuras darbu atzinīgi vērtēja gan valdība, gan  pacienti.

Medicīnas studentu praksi vadījis pasaulē pazīstamais  profesors Eduards Žeidurs. Profesors ieviesis elastīgas un saspriegtas konstrukcijas traumatoloģijā un ortopēdijā, publicējis ap 100 zinātniskajiem darbiem. Slimnīcā praktizējuši un vēlāk par vadošiem darbiniekiem medicīnas jomā kļuvuši vairāki mūsu bijušie ārsti. Piemēram, Artūrs Blaus, Andrejs Skaģeris, Zigmunds Kovaļčuks, Valdis Zatlers, Valdis Andersons un citi.

Ilggadīgs slimnīcas vadītājs - veselības aprūpes speciālists un traumatologs, ortopēds Jānis Petronis nesavtīgi veicina  slimnīcas ārstniecisko pakalpojumu kvalitāti un pacientu aprūpi. Viņa vadībā ēkā iebūvēti lifti, lai nodrošinātu pacientu pārvietošanos ar kustību traucējumiem, tiek piedāvātās divvietīgas palātas ar gaisa pieplūdes, izplūdes regulāciju, atjaunots slimnīcas vecais parks, panākta trolejbusa pieturas iekārtošana netālu no slimnīcas. Klientiem tiek piedāvāts fizkultūras zāle, bufete, internets un televīzija. 

Mēs sadarbojamies:

Dokumenti

Vispārēji slimnīcas dokumenti

​​​

Rīgas 2. Slimnīcas finanšu rādītāji

​​