REĢISTRATŪRA: +371 80 200 991

Rīgas 2. slimnīca

REĢISTRATŪRA: +371 80 200 991

Rīgas 2. slimnīca

Jaunumi

17.05.2022

Rīgas 2.slimnīca iesaistās ESF projekta realizācijā

12.05.2022



Rīgas 2.slimnīca sveic māsas Starptautiskajā Māsu dienā!

Starptautiskajā māsu dienā, kas katru gadu tiek atzīmēta 12.maijā, Rīgas 2.slimnīca sirsnīgi sveic mūsu slimnīcas māsas!

Paldies par Jūsu ieguldījumu ikdienā, par rūpēm, nesavtīgu darbu, profesionālo un kvalitatīvu aprūpi!

Lai Jums skaista šī diena un godpilni svētki!
05.05.2022


SIA "Rīgas 2.slimnīca" valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis saņem ​Atzinības krusta komandiera apbalvojumu
Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2022. gada 4. aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 30. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta komandieri SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētāju, Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras docētāju Sandri Petroni.

Atzinības krusta devīze ir Pour les honnêtes gens (“Godaprāta ļaudīm”) un ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

Rīgas 2.slimnīcas darbinieki lepojas un sveic mūsu valdes priekšsēdētāju ar pelnīto augsto apbalvojumu!

​Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

01.02.2022.

​KUR ZIEMĀ VISBIEŽĀK GŪST TRAUMAS?

Ziemā, kāda tā ir šogad, būtiski pieaug pacientu skaits, kuri vēršas traumpunktā, jo guvuši traumu, paslīdot un krītot. Šajā laikā ļoti būtiski ir izvērtēt laikapstākļus un nepieciešamību doties ārā.

Viena no vietām, kur visbiežāk tiek gūtas traumas, ir iela. Nereti, it īpaši pēc tam, kad nesen uzsnidzis sniegs vai joprojām turpinās snigšana, ietves nav notīrītas. Šādos gadījumos palielinās iespēja paslīdēt gan nepiemērotu apavu dēļ, gan nepamanot ledu, ko pārklājis sniegs. Tāpat bieži traumas notiek, izvedot pastaigā suņus, kas negaidīti parauj saimnieku aiz pavadas.

Ziemā risks nokrist arī uz ielām, kas attīrītas no sniega un ledus, ir lielāks, nekā vasarā. Bieži vien no sniega attīrītas ielas sniedz mānīgu drošības sajūtu, ka ietve nav slidena un var droši iet. Uz šīm ietvēm mēdz veidoties “melnais ledus”, kas palielina risku nokrist. Nereti ziemas laikā gājēji tā vietā, lai pievērstu uzmanību ceļa virsmai, ir aizņemti, raugoties savos viedtālruņos, tādējādi nepamana ledu vai šķērsli un rezultātā pakrīt.

Īpašu piesardzību jāievēro, izmantojot kāpnes un uzbrauktuves, gan tās, kas atrodas ēkas ārpusē, gan arī tās, kas ir, ieejot ēkā. Sniega un ledus dēļ, pat ja tas rūpīgi notīrīts, šīs virsmas kļūt īpaši slidenas. Tāpēc ziemā, izmantojot kāpnes,  jāpieturas pie margām, lai gadījumā, ja paslīd kāja, būtu iespēja noturēties un izvairīties no kritiena.

Ziemā traumas bieži gūst arī uz nenotīrītiem celiņiem pagalmos. Sniegs uz tiem ir nevienmērīgi sablietēts, kas padara šos celiņus nelīdzenus un īpaši slidenus, tāpēc nepieciešams laikus no tiem notīrīt sniegu un ledu. 

Lai ziemā izvairītos no krišanas un nopietnu traumu gūšanas, svarīgi ievērot vairākas būtiskas lietas:

  • izvēlēties apavus ar rievotu, vislabāk ar neslīdošu gumijas zoli;
  • vilkt ērtu apģērbu, kurā var brīvi kustēties, lai nezaudētu līdzsvaru;
  • nelikt rokas kabatās, jo kritiena brīdī, būs grūtāk noturēt līdzsvaru;
  •  iet lēnāk un mazākiem soļiem;
  • ejot pa ielu, izvairīties no viedierīču izmantošanas, novērtēt ceļa segumu, izvēloties iespējami drošāku maršrutu; 
  • ieplānot vairāk laika nokļūšanai no viena punkta nākamajā;
  • kāpjot pa kāpnēm, uz pakāpiena jānovieto pilna pēda un jāpieturas pie margām;
  • ja ir tik slidens, ka nav iespējams paiet, tad labāk pārvietoties šļūcošiem soļiem.

Sniegotie mēneši ir laiks, kad daudzi steidz izbaudīt ziemas priekus. Ļoti bieži cilvēki apmeklē publiskās slidotavas, vai slidotavu ierīko uz piemājas dīķa ledus. Lielākoties slidotavās pulcējas aktīvās atpūtas piekritēji ar dažādu slidošanas prasmes līmeni, tāpēc, baudot ziemas priekus, būtiski ievērot drošu distanci no citiem, lai gadījumā, kad kāds nokrīt uz ledus, varētu izvairīties vai laikus apstāties. Ja gadās krist pašam, necentieties pieķerties kādam citam, kas slido garām, jo tā var cilvēku izbiedēt un rezultātā krītot, traumas gūst abi. Tāpat būtiski  nedoties uz slidotavu alkohola reibumā, jo tas ietekmē līdzsvara izjūtu un palielina kritiena risku. Dodoties uz slidotavu, būtiski izvērtēt savu prasmju līmeni un tam pielāgot slidošanas ātrumu. Vēl viens no veidiem kā izvairīties no traumām slidojot, ir doties uz slidotavu laikā, kad tajā ir pēc iespējas mazāk cilvēku, tādā veidā samazinot iespēju sadursmēm ar citiem slidotājiem.

Lai arī Latvija nevar lepoties ar augstiem kalniem, ziemā vietējās slēpošanas trases tomēr piedāvā iespēju slēpot vai snovot. Dodoties uz kalnu,  būtiski izvērtēt savas slēpošanas prasmes un izvēlēties atbilstošu slēpošanas trasi. Nereti arī labi slēpotāji traumas gūst, kad tiem uztriecas kāds, kas ir pārvērtējis savas prasmes un izvēlējies tām neatbilstošu slēpošanas trasi. Došanās uz kalnu alkohola apreibumā ir slikta ideja, kas var rezultēties ar nopietnām traumām gan pašam, gan citiem.

Ziema ir laiks, kad daudzi izvēlas doties uz tuvējo parku, lai nobrauktu no vietējā paugura ar ragaviņām. Arī šī ziemas izklaide var būt traumatiska. Pirms laisties lejā no kalna ar ragaviņām, būtiski izvērtēt, vai  ceļā nav šķēršļu, ar kuriem saduroties, var gūt nopietnas traumas. Tāpat jāuzmanās no citiem ziemas prieku baudītājiem, kas arī tajā laikā atrodas uz kalna, jo sadursme var beigties ar nopietnam traumām abiem. Jāuzmanās arī gājējiem, kas iet gar pauguriem, no kuriem cilvēki mēdz braukt ar ragaviņām, jo nereti traumas gūst garāmgājēji, ko notriec ragaviņu braucēji.

Autors: Jolanta Lazdāne, SIA "Rīgas 2.slimnīca" ārsts - rezidents traumatoloģijā un ortopēdijā 
Avots: https://arsts.lv/jaunumi/jolanta-lazdane-kur-ziema-visbiezak-gust-traumas ​

​​

16.12.2021.

Rīgas 2.slimnīca piedalās starptautiskā konferencē "Teorija un prakse veselības aprūpē"  

Ceturtdien, 16.decembrī, Latvijas Universitātes (LU) Rīgas 1. medicīnas koledžā notika starptautiska zinātniskā konference "Teorija un prakse veselības aprūpē (Theory and practice in health care)”, kur piedālījās septiņu valstu augstskolu, koledžu un veselības aprūpes iestāžu pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Čehijas, Slovākijas, Bulgārijas, Polijas, Kipras.

Zinātniskā konferencē piedalījās arī SIA “Rīgas 2.slimnīcas” valdes priekšsēdētājs, traumatologs, ortopēds Sandris Petronis ar tēmu “No datorasistētas operācijas līdz biokeramikai. Jaunās tehnoloģijas traumatoloģijā ortopēdijā”. 

14.12.2021.

Rīgas 2.slimnīcas darbinieki saņem apbalvojumus „Gada balva sociālajā nozarē 2021” 

Ceturtdien, 9. decembrī, plkst. 13.00 VEF Kultūras pilī svinīgā ceremonijā „Gada balva sociālajā nozarē 2021” septīto reizi tiek sveikti galvaspilsētas labākie sociālās un veselības aprūpes nozares darbinieki.

Pasākumu organizēja Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja sadarbībā ar Labklājības departamentu, lai apzinātu un godinātu sociālās un veselības aprūpes nozares darbiniekus pašvaldības iestādēs, kuri profesionāli, atbildīgi un godprātīgi veic savus darba pienākumus, sniedzot atbalstu rīdziniekiem, kā arī lai veicinātu izpratni par sociālās, medicīnas nozares darbinieku darbu, popularizētu un celtu to prestižu sabiedrībā, paaugstinātu darbinieku motivāciju un piederības sajūta savai profesijai.

Rīgas domes Labklājības departamenta pasniegtās balvas šogad saņēma vairāki SIA “Rīgas 2.slimnīca” darbinieki:

  • Nominācijā „Jaunā cerība” – vecākā apkopēja Kristīne Vinberga;
  • Nominācijā „Inovatīvākais darbinieks” Diagnostiskās radioloģijas vadītājs Viktors Ļiņovs;
  • Nominācijā „Komandas līderis” Uzņemšanas nodaļas virsmāsa Irina Cvirko;
  • Nominācijā „Saskarsmes eksperts” Psihiskās veselības projekta koordinatore, konsultatīvais psihologs Rita Siliņa;
                                                                   
     5. nodaļas vadītājs, traumatologs, ortopēds Andulis Zellāns;
                                                                    
    Fizikālās terapijas speciālists Māris Neļķe;
  • Nominācijā „Speciālists-skaitļu lietpratējs” – informācijas sistēmu administratore Elīna Freimane;
  • Rīgas domes priekšsēdētāja pateicības raksts galvenā grāmatvede Žaneta Barone.

    Sirisnīgi sveicam un lepojamies ar mūsu kolēģiem!
11.11.2021.
08.11.2021.
Rīgas 2.slimnīca piedalās "EIT Health" rīkotajā hakatonā "i-Days"

​Pagājušajā nedēļā, 5. un 6. novembrī, norisinājās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas “EIT Health” rīkots hakatons “i-Days”, kura tēma šogad bija risinājumi veselības aprūpes uzlabošanai.

"i-Days" hakatonā šogad piedalījušies dažādu jomu studenti no Latvijas augstkolām, meklējot dažādām ar veselības aprūpi saistītām problēmām risinājumus. Tie varēja būt gan digitālie risinājumi, gan inovācijas,  gan arī tīri tehniski risinājumi. 

Arī Rīgas 2.slimnīca piedāvāja hakatona dalībniekiem dažādas ar veselības aprūpi saistītas problēmsituācijas, divas no tām tika arī izvēlētas turpmāko risinājumu meklēšanai. 

Vislabāko risinājumu noteiks žūrija, tālāk uzvarētāji piedalīsies Eiropas fināla sacensībās. Piedalīties hakatonā bija aicināti arī rezidenti un jaunie profesionāļi.​​

19.02.2021.
Kritiena risks ziemā

Iestājoties ziemas sezonai, līdz ar sniega un ledus parādīšanos pieaug iespējamība nejauši paslīdēt un nokrist. Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi.

Pēdējos gados ir palielinājies vecāka gadagājuma cilvēku traumu skaits. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kritieni ir otrs nozīmīgākais ārējais nāves cēlonis veciem cilvēkiem Latvijā – 13% no visiem ārējiem nāves cēloņiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un šis rādītājs ir trīs reizes augstāks nekā iedzīvotājiem vecumā līdz 65 gadiem. Līdz ar vecuma palielināšanos kritienu risks strauji palielinās.

Tas ir saistīts ar vienlaicīgu blakusslimību klātbūtni, pakāpenisku pilnīgas autonomijas zaudēšanu un lielu traumatisku notikumu risku. Redzes, balsta un kustību aparāta un nervu sistēmas deficīts ar samazinātu redzes asumu, stājas nestabilitāti, refleksu pasliktināšanos un reakcijas laika palēnināšanos ir cieši saistīts ar vecumu. Kā sekas pēc kritiena gados vecākiem cilvēkiem var būt: lūzumi, sasitumi, brūces, iekšējo orgānu bojājumi, galvas traumas. Visbīstamākās ir galvaskausa traumas, kas saistītas ar augstu mirstību, tomēr visbiežāk seniori gūst kaulu lūzumus. Pārsvarā traumas gūst sievietes, turklāt lielāks risks ir osteoporozes gadījumā. Seniori, kas vecāki par 65 gadiem, visbiežāk gūst spieķa kaula, augšdelma kaula, potīšu, kā arī ciskas kaula lūzumus. Pēdējie atstāj vislielāko negatīvo ietekmi uz senioru veselību un dzīvību.

Kritienu riska faktori:

  • vecums;
  • agrāk piedzīvots kritiens;
  • slikta redze;
  • hroniskas slimības;
  • bailes no kritiena;
  • galvas reiboņi;
  • medikamentu lietošana.

Speciālistiem būtu ne tikai jāizglīto personas, kā mazināt kritiena risku, bet arī jāsniedz atbalsts personām, kuras jau iepriekš pieredzējušas kritienu, jo viņām var būt baiļu sajūtu un var tikt apšaubītas personas spējas dzīvot patstāvīgi. Tāpēc personai nepieciešams nodrošināt drošas vides sajūtu, tostarp drošu pārvietošanos ārējā vidē. Ikvienam taču ir būtiski pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes sev ierastajā vidē (doties uz veikalu, aptieku u. c.). Lai maksimāli mazinātu kritiena risku, nereti nepieciešama gan specialistu, gan tuvinieku iesaiste, lai ar personu, kura pakļauta kritiena riskam, tiktu pārrunāti drošas pārvietošanās pamatprincipi, tehnisko palīglīdzekļu lietošana, aktivitāšu modificēšana.


Lai izvairītos no kritiena, svarīgi ievērot vairākus priekšnosacījumus

Darīšanas ārpus mājas mēģiniet plānot atbilstoši laika apstākļiem. Ja ir iespējams, izvairieties iziet no mājas sliktos laikapstākļos, piemēram, kad ir slidens un ielas vēl nav notīrītas un nokaisītas. Ja jums tomēr kaut kur ir jādodas, tad ieplānojiet pietiekami daudz laika, jo steidzoties vai kavējot ir lielāks risks pakrist.

Valkājiet piemērotu apģērbu un apavus. Svarīgi ir valkāt apavus, kas nodrošina saķeri ar sniegu vai apledojušu virsmu. Valkājiet cimdus un neturiet rokas kabatās. Turiet rokas gar sāniem, jo tas palīdzes saglabāt līdzsvaru uz slidenas virsmas. Nenesiet neko smagu rokās, jo tas palielina risku nenoturēt līdzsvaru. Priekšmetu pārvietošanai un iepirkumu nešanai labāk izmantot mugursomas, lai rokas būtu brīvas.

Ejiet kā pingvīns. Kājas turiet platāk, palielinot atbalsta laukumu, pirkstgalus izvērsiet uz āru, veiciet mazākus, īsākus soļus, lai nodrošinātu stabilitāti.

Nesteidzieties un esiet piesardzīgs. Izvairieties no vēlmes skriet, lai paspētu uz sabiedrisko transportu vai šķērsotu ielu.

Lūdziet palīdzību. Ja uz ielas jūtaties nestabili, lūdziet palīdzību, lai kāds jums palīdz šķērsot ielu vai pārvietoties pa slidenu virsmu.

Izmantojiet margas. Ejot pa kāpnēm vai rampu, pieturieties pie margām, ja tādas ir pieejamas. Ja ejat pa nogāzi, kur nav margu, esiet īpaši piesardzīgs.

Esiet piesardzīgs, izkāpjot no automašīnas. Novietojiet abas kājas uz zemes un pieturieties pie mašīnas durvīm, izkāpjot no tās.

Tumsā lietojiet lukturīti. Rekomendēts izmantot galvas lukturīti, tādā veidā nodrošinot brīvas rokas. Tas ļaus jums vieglāk pārredzēt pārvietošanās zonu un padarīs jūs redzamāku garām braucošajiem autovadītājiem. Esiet īpaši uzmanīgs laikapstākļos, kad ir atkala.

Lietojiet palīglīdzekļus. Būtiski ir izvērtēt nepieciešamību lietot tehnisko palīglīdzekli pat tad, ja ikdienā tas netiek lietots, jo, pārvietojoties pa slidenu virsmu, papildus ir nepieciešams stabils atbalsts.

Pareiza mobilitātes tehnisko palīglīdzekļu lietošana. Ja pārvietojoties tiek izmantoti kādi no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, svarīgi, lai tie būtu individuāli pielāgoti personas antropometriskajiem rādītājiem. Tā, piemēram, lietojot elkoņa atbalsta kruķus, svarīgi ievērot:

  • pārvietojoties elkoņiem jābūt saliektiem ~ 30° leņķī;
  • elkoņa atbalsta augšējai malai jābūt ~ 2–3 cm zem elkoņa locītavas;
  • roku atbalstam jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

Savukārt, lietojot spieķi, tripodu vai kvadripodu, to rokturim arī jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.


Ziemas apstākļiem atbilstošu tehnisko palīglīdzekļu lietošana

Ziemas pretslīdes radze. Ja pārvietojoties tiek izmantots kāds no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, piemēram, spieķis vai elkoņa atbalsta kruķi, tiek rekomendēts izmantot ziemas pretslīdes radzi, kuru iespējams viegli pacelt, tādējādi nodrošinot iespēju spieķi vai elkoņa atbalsta kruķi(-us) lietot iekštelpās, savukārt, nolaižot radzi, tos būs ērti un droši lietot ārējā vidē. Ziemas pretslīdes radze nodrošinās tehniskā palīglīdzekļa saķeri ar virsmu, līdz ar to būtiski mazinās kritiena risku.

​Ziemas pretslīdes radze:                                                                                                                                           Ziemas zoles apavi:

​Ziemas zoles apaviem. Būtiski ir lietot apavus, kuri ir atbilstoša izmēra un stabili. Papildus tam, lai uzlabotu saķeri un personai sniegtu vēl lielāku drošības sajūtu, iespējams lietot ziemas zoles ar metāla radzēm. Tās ir divu veidu – uzmaucamas uz apavu purngaliem vai arī uz visas zoles.

Kā pareizi nokrist

Krītot ir svarīgi aizsargāt galvu – krītot uz aizmuguri, lieciet galvu uz priekšu, zodu pievelkot klāt krūškurvim; ja krītat uz priekšu, mēģiniet galvu pagriezt uz sāniem. Kritiena brīdī atlaidiet visus priekšmetus, kurus nesāt rokās. Krītot mēģiniet abas rokas vilkt sev klāt, jo, piezemējoties uz taisnām rokām, var salauzt gan plaukstas, gan apakšdelma kaulus.

Sasprindzinājums kritiena laikā var palielināt izredzes gūt traumu. Spriedze jūsu ķermenī neļaus absorbēt spēku no kritiena. Jūs varat mēģināt kritiena laikā izelpot, lai palīdzētu savam ķermenim atslābt.

Ko darīt, ja kritiens ir noticis

Nevajag censties uzreiz piecelties kājās, tas pasargā no iespējamiem papildu bojājumiem. Labāk ieturēt pauzi, nomierināties un saprast, kas ir noticis un kā jūtas ķermenis.

Pēc apzināšanās, kas ir noticis, un traumas seku novērtējuma varat mēģināt piecelties kājās. No sākuma ieteicams pagriezties uz sāniem, pievilkt ceļgalus un, pagriežoties ar roku palīdzību un atspiežoties uz kājām, celties augšā.

Lai pieceltos, palūdziet citu cilvēku palīdzību.

Kādas ir kaulu lūzuma pazīmes

Sāpes. Tā ir galvenā lūzuma pazīme. Sāpes pastiprinās, ja tiek veiktas jebkuras kustības. Atšķirībā no sasitumiem un sastiepumiem lūzuma gadījumā sāpes dinamikā būtiski nesamazinās.

Tūska. Lūzuma rajonā vienmēr veidojas tūska. Jo lielāka trauma, jo lielāka tūska.

Kustību ierobežojums. Lūzuma tuvumā locītavas nav iespējams pakustināt sāpju dēļ.

Nespēja atbalstīties uz traumētās kājas. Ja tiek salauzts kāds no kājas kauliem, tad parasti atbalstīties uz kājas nav iespējams. Mēģinājumi to darīt rada sāpes un nestabilitātes sajūtu.

Deformācija. Smagākos gadījumos ir redzamas rokas vai kājas formas izmaiņas, deformācija. Šāds simptoms ir raksturīgs lūzumiem ar kaulu fragmentu nobīdi. Parasti tas saistīts arī ar lielākām sāpēm un kustību ierobežojumu. Svarīgi ir neveikt liekas kustības ar traumēto roku vai kāju un meklēt mediķu palīdzību.

Ko darīt, ja ir lūzuma pazīmes

Ja pēc kritiena nav iespējams piecelties un pārvietoties, tad ieteicams zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Ja spējat pārvietoties, bet, izvērtējot stāvokli pēc kritiena, rodas aizdomas par lūzumu, tad noteikti dodieties uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu, lai veiktu papildu izmeklējumus un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu. Parasti lūzumu diagnostikai tiek veikts rentgena izmeklējums. Ja rentgena uzņēmums nesniedz pilnīgu informāciju, var tikt nozīmēta datortomogrāfija. Ja aizdomas par lūzumu apstiprinās, tad traumētā ekstremitāte tiek imobilizēta, uzliekot ģipsi. Savukārt, ja ārsts konstatē lūzumu ar kaulu fragmentu nobīdi vai nestabilu lūzumu, tad var tikt nozīmēta operācija. Operācijas laikā ārsts fiksē pareizā stāvoklī kaula lūzuma fragmentus ar metāla implantiem. Ciskas kaula kakliņa lūzuma gadījumā var tikt veikta gūžas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu. Šādu operāciju sauc par endoprotezēšanu.

Lūzumu profilakse

Rūpējieties par kaulu veselību. Lietojiet D vitamīnu, kalciju saturošus uztura bagātinātājus, pirms tam konsultējoties ar ārstu. Pārbaudiet kaulu blīvumu. Pazemināts kaulu blīvums raksturīgs pacientam ar osteoporozi jeb kaulu trauslumu. Osteodensitometrija ir metode, ar kuras palīdzību tiek pārbaudīts kaulu blīvums. Ja izmeklējumā tiek konstatēta osteoporoze, tad par turpmāko rīcību konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, jo osteoporozi var ārstēt.

Vingrojiet. Kļūstot vecākiem, lielākā daļa cilvēku zaudē koordināciju, elastību un līdzsvaru, kas palielina krišanas risku. Regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru. Pētījumos norādīts, ka tieši līdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat līdz 25%. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, ir nepieciešama mērena vingrinājumu programma, kas senioriem jāveic regulāri, vēlams, speciālista uzraudzībā.

Esiet aktīvi, esiet droši. Fiziskās aktivitātes, kas ir vērstas uz spēka, līdzsvara, elastības un izturības treniņu, var samazināt kritiena risku. Ir pierādīts, ka programmas, kurās iekļauti divi vai vairāki no šiem komponentiem, samazina kritiena ātrumu. Kustības palīdz saglabāt arī locītavu veselību.

Nobeigumā

Lai Latvijā pilnvērtīgi izbaudītu četrus gadalaikus, tostarp sniegiem bagāto ziemu, un gūtu tikai patīkamas sajūtas, ieteicams pirms došanās ārā novērtēt laika apstākļus. Ņemiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu un tuvinieku kontaktinformāciju, lai kritiena vai traumas gadījumā varētu sazināties ar ģimeni vai izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi.

Atsauce:
SANTA MIĶELE, TERĒZE FIRŠAVA, ANNA GOBA, SANDRIS PETRONIS: KRITIENA RISKS ZIEMĀ, Ārsts.lv, 2021, Februāris, Nr. 2 (66)
https://arsts.lv/jaunumi/santa-mikele-tereze-firsava-anna-goba-sandris-petronis-kritiena-risks-ziema​ 
           Sandris Petronis                                    Terēze Frišava                                         Santa Miķele                                       Anna Goba
​ 
    Traumatologs, ortopēds                              Ergoterapeite                                       Ārsts - rezidents                                  Fizioterapeite

​ Rīgas Stradiņa universitātes
Ortopēdijas katedras docētājs                                                                                traumatoloģijā ortopēdijā
                                                                                                                                          Latvijas Universitāte

​Aicinam piedalīties Adventes kalendāra aktivitātēs

Lai radītu sev svētku noskaņu, aicinām svētku gaidīšanas laikā piedalīties adventes kalendāra uzdevumu izpildē!

Adventes kalendāru iespējams apskatīties šeit.


Rīgas 2.slimnīcas mediķi piedalās „Krastu mačā” un „Krāsu skrējienā”

Pagājušo svētdien, 2020.gada 16.augustā, Rīgas 2.slimnīcas darbinieki piedalījās „Krastu mačā” draudzīgā basketbola spēlē pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta/RSU komandu un Jūrmalā notiekošajā „Krāsu skrējienā” .

Diennakts basketbola turnīrs „Krastu mačs” tiek rīkots jau 11 gadu pēc kārtas, taču pirmo reizi turnīra ietvaros savā starpā aizvadīja spēli mediķi. Neskatoties uz punktu pārsvaru NMPD/RSU komandas labā, Rīgas 2.slimnīcas komanda parādīja sevi  kā ļoti saliedētu komandu ar lielu cīņas sparu. Mūsu nākotnes uzvaras veidos mūsu uzstādītie mērķi, ambīcijas un ticība saviem un mūsu kopīgajiem spēkiem.

Milzīgs paldies visiem komandas biedriem un mūsu līdzjutējiem.

Šajā pašā dienā, Rīgas 2.slimnīcas ātrākās meitenes piedalījās „Krāsu skrējienā” Jūrmalā -  ko dēvē par laimīgākajiem 5 km pasaulē, jo tas ir pats krāsainākais skrējiens. Ar šo skrējienu tiek  plānots  aizsākt skrējiena kustību slimnīcā. 

Foto: Renārs Koris

Rīgas 2.slimnīcā atklāj jauno digitālo rentgeniekārtu

Vakar, 2020.gada 11.jūnijā, Rīgas 2.slimnīcā tika svinīgi atklāta digitālā rentgeniekārta Digital Diagnost C90, kas uzlabos izmeklējumu precizitāti un nodrošinās ātrāku pacientu pieņemšanas plūsmu. 

Digital Diagnost C90 iekārta sniedz jaunas izmeklējumu iespējas, ar to ir iespējams veikt izmeklējumus gan stāvus, gan guļus mugurkaulam un kājām visā garumā. Iekārtai ir motorizēts pacientu galds, uz kura ir iespējams veikt garos izmeklējumus līdz 73 cm augšstilbam, apakšstilbam un mugurkaulam. Pateicoties iekārtas motorizētam pacientu galdam, tiek atvieglota izmeklējumu veikšana cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pie automātiski motorizēta iekārtas vertikālā statīva ir iespējams veikt garos izmeklējumus līdz 120 cm, kas nodrošina muguras un pilnas kājas izmeklējumu veikšanu. Līdz ar to tagad ir iespējams vieglāk un ātrāk noteikt diagnozi, kvalitatīvāk plānot operācijas, tai skaitā ceļa locītavas endoprotezēšanu.

Iekārtas modernās tehnoloģijas ļaus pieņemt lielāku pacientu skaitu dienā, saīsinot pacientu gaidīšanas laiku. Iekārta ir pilnīgi digitalizēta, kas atbrīvo laiku un resursus, jo izmeklējuma attēli nonāk uzreiz slimnīcas datubāzē un tie nav papildus jāattīsta. Jaunās iekārtas vajadzībām tika veikti arī telpas uzlabošanas darbi, tās ergonomiski iekārtojot un radot patīkamu vidi pacientiem un darbiniekiem.

Gada balva sociālajā nozarē 2019

2019.gada 13. decembrī  Rīgas domes Labklājības departaments Mazajā Ģildē sesto reizi organizēja pasākumu  „Gada balva sociālajā nozarē 2019”.  Galvaspilsētas labākie sociālās un veselības aprūpes nozares darbinieki tika godināti par profesionālu, atbildīgu un godprātīgu darba pienākumu veikšanu, sniedzot atbalstu rīdziniekiem.  Nominācijas tika apzinātas un pasniegtas, lai veicinātu izpratni par sociālās, medicīnas nozares darbinieku darbu, popularizētu un celtu to prestižu sabiedrībā, paaugstinātu darbinieku motivāciju un piederības sajūtu savai profesijai.

Prestižo un  nozīmīgo balvu “Iedzīvotāju paldies” saņēma SIA “Rīgas 2. slimnīca” ārsta palīgs Pjotrs Šapars. Konkursam „Gada balva sociālajā nozarē” nominācijā “Iedzīvotāju paldies” bija saņemtas 212 rīdzinieku anketas. Šajās anketās tika minēti arī traumatologs, ortopēds Jānis Petronis, traumatologs ortopēds Andulis Zellāns, rehabilitācijas nodaļas fizioterapeite Anna Goba, fizioterapeits Tomass Vegners, fizikālās terapijas māsa Māris Neļķe, 1.nodaļas māsas Laura Zviedrīte, Ludmila Gavrilova, māsu palīgs Sanita Veisberga, 2.nodaļas virsmāsa I.Priede, māsa Tamāra Fozekoša,  4.nodaļas māsu palīgs Inga Zaldāka, 5.nodaļas māsa Gita Poņatovska, māsu palīgs Jeļena Puriņa, uzņemšanas nodaļas pacientu reģistratore Linda Baumane.

Balvas nominācijā „Jaunā cerība” veselības aprūpes nozarē saņēma vairāki Rīgas medicīnas iestāžu darbinieki, arī  SIA “Rīgas 2.slimnīca” ergoterapeite Terēze Frišava.  Terēze   ir sirsnīga, pozitīva jauniete. Komunikabla, atsaucīga, empātiska. 2019.gadā absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti, iegūstot profesionālā bakalaura grādu veselības aprūpē un ergoterapeita profesionālo kvalifikāciju. Ergoterapeite  darbojas multiprofesionālas komandas sastāvā, kas sniedz otrā etapa medicīniskās  rehabilitācijas pakalpojumus pieaugušajiem subakūtajās rehabilitācijas gultās. Viņa patstāvīgi veic pacientu ergoterapeitisko izmeklēšanu, tehniski attīstošās nodarbes un to veikšanas novērtēšanu,  funkcionālo atbilstības izvērtēšanu savas kompetences  ietvaros. Pielieto ergoterapijas praksē svarīgās bioloģijas, medicīnas, humanitārās, psiholoģijas, sociālo, tehnisko un nodarbes zinātņu zināšanas. Izstrādā medicīnisko dokumentāciju ergoterapeita darbam.

Par „Speciālists-skaitļu eksperts” veselības aprūpes jomā tika nominēta SIA “Rīgas 2. slimnīca” datortīklu administratore Darja Kičkina. Darja slimnīcā strādā 19 gadus. Viņa piedalās programmatūru izstrādē tās projektējot, kodējot, testējot, analizējot, ieviešot un uzturot. Sagatavo programmatūras dokumentāciju, atbilstoši programmatūras inženierijas standartu prasībām. Uztur stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu  datorsistēmas, to kodēšanu. Gatavo statistiskās atskaites NVD un SPKC par Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu līgumu izpildi.  Piedalās e-pakalpojumu sistēmas ieviešanā slimnīcā, tās uzturēšanā. Sniedz tehnisko atbalstu slimnīcas ārstnieciskajam personālam, strādājot ar dažādām programmatūrām, veidojot darbu aprakstošas prezentācijas. Nodrošina ārstniecisko personālu ar digitālās vides pieejamību. Apgūst jaunas datorsistēmu tehnoloģijas, izprot nepārtrauktas profesionālās izaugsmes nepieciešamību. Darja Kičkina  ir smaidīga, atsaucīga, empātiska. Viņai  piemīt emocionāla līdzsvarotība, pieklājība, atsaucība, tolerance,  spēja pielāgojas dažādiem sarežģītiem apstākļiem, kas ir darba dienas rutīna.

SIA “Rīgas 2.slimnīca” lepojas ar saviem darbiniekiem, kuri gan godprātīgi un profesionāli veic darba pienākumus, gan arī sniedz atbalstu un rūpējas par pacientiem.


Rīgas 2.slimnīcas priekšsēdētājs  Jānis Petronis saņem Rīgas domes atzinības rakstu.

2019.gada  18. novembrī, notika svinīgā  Rīgas domes sēde, kas tika sasaukta par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienai.  Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājam un traumatologam, ortopēdam Jānim Petronim pasniedza Rīgas domes Atzinības rakstu un piemiņas balvu par inovatīvu metožu pielietošanu medicīnā, sabiedrības veselības veicināšanu un Rīgas medicīnas nozares popularizēšanu pasaulē.

Avots: Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. https://pasvaldiba.riga.lv/LV/PostingData/News/2019/11/par-gada-ridzinieku-kluvis-komponists-Boriss-Rezniks.htm?Date=19.11.2019&Category=10.[18.11.2019]

Foto: R. Koris, Jauns.lv/LETA. https://jauns.lv/raksts/zinas/358912-par-gada-ridzinieku-kluvis-komponists-boriss-rezniks [18.11.2019]

Projekti

SIA "Rīgas 2. slimnīca" ar 2010.gada 1.novembri sāk īstenot Eiropas Savienības fonda projektu "Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas 2. slimnīca", uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot pakalpojumu izmaksu efektivitāti", Nr. 3DP/3.1.5.3.1./10/IPIA/VEC/010 ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Projekts tika realizēts divās kārtās:

I kārta „Ēkas ārējā un iekšējā rekonstrukcija, ietverot informācijas stenda un informācijas plāksnes piegādi” tika pabeigta 15.12.2011. Tās ietvaros veikts:

  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļas renovācija

  • Jumta seguma rekonstrukcija un pārseguma siltināšana

II kārta „Ēkas iekšējā renovācijas II kārta” pabeigta 30.04.2012. Tās ietvaros veikts:

  • Dezinfekcijas un sterilizācijas nodaļas renovācija un rekonstrukcija

Izsoles

Sludinājums

 par nomas tiesību izsoli  nekustamā īpašuma daļai – pagrabstāva telpām 20,7 m2 platībā

Rīgā, Ģimnastikas ielā 1 (būves kadastra apzīmējums 01000740157001)

Nomas objekta adrese

Rīga, Ģimnastikas iela 1

Kadastra Nr.

Būve ar kadastra Nr. 01000740157001

Būve saistīta ar zemesgabalu ar kadastra Nr.01000740157

Izmantošanas veids

zobārsta pakalpojumu sniegšanai

Izsoles nosacītā nomas maksa

Saskaņā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA “Grant Thornton Baltic” 15.01.2020. atzinumu un iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, izsoles nosacītā nomas maksa telpai ir EUR 3,40/m2 mēnesī (neieskaitot PVN)

Piesaistītā zemes gabala nomas maksa

Iekļauta nomas maksā

Iznomāšanas termiņš

1 (viens) gads

Izsoles veids

Rakstiska izsole

Iznomātājs

SIA „Rīgas 2.slimnīca”

Termiņš un vieta pieteikumu iesniegšanai

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2020. gada 12. februārim plkst. 12:00 SIA „Rīgas 2.slimnīca” sekretariātā pirmajā stāvā Ģimnastikas ielā 1, Rīgā

Izsoles nolikums un nomas līguma projekts

Ar izsoles nolikumu un nomas līguma projektu var iepazīties Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv vai Iznomātāja mājas lapā www.slimnica.lv, kā arī SIA “Rīgas 2.slimnīca” Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijā Rīgā, Ģimnastikas ielā  1, 5.stāvā 536.kab. darbdienās no plkst. 09:00 līdz 16:00, tālr.67607262.

Objekta apskate

(vieta, laiks)

Objektu var apskatīt, sazinoties ar SIA “Rīgas 2. slimnīca” saimniecības daļas vadītāju Vari Spariņu, tālr.67607255

DokumentiNolikums

Sludinājums

 par nomas tiesību izsoli  nekustamā īpašuma daļai – 2. stāva telpām  18,6 m2 platībā

Rīgā, Ģimnastikas ielā 1 (būves kadastra apzīmējums 01000740157001)

Nomas objekta adrese

Rīga, Ģimnastikas iela 1

Kadastra Nr.

Būve ar kadastra Nr. 01000740157001

Būve saistīta ar zemesgabalu ar kadastra Nr.01000740157

Izmantošanas veids

Ortopēdijas preču veikala izvietošanai, ortopēdijas preču tirdzniecībai

Izsoles nosacītā nomas maksa

Saskaņā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA “Grant Thornton Baltic” 15.01.2020. atzinumu un iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, izsoles nosacītā nomas maksa telpai ir EUR 3,45/m2 mēnesī (neieskaitot PVN)

Piesaistītā zemes gabala nomas maksa

Iekļauta nomas maksā.

Iznomāšanas termiņš

6 (seši) gadi

Izsoles veids

Rakstiska izsole

Iznomātājs

SIA „Rīgas 2.slimnīca”

Termiņš un vieta pieteikumu iesniegšanai

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2020. gada 12. februārim plkst. 12:00 SIA „Rīgas 2.slimnīca” sekretariātā pirmajā stāvā Ģimnastikas ielā 1, Rīgā

Izsoles nolikums un nomas līguma projekts

Ar izsoles nolikumu un nomas līguma projektu var iepazīties Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv vai Iznomātāja mājas lapā www.slimnica.lv, kā arī SIA “Rīgas 2.slimnīca” Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijā Rīgā, Ģimnastikas ielā  1, 5.stāvā 536.kab. darbdienās no plkst. 09:00 līdz 16:00, tālr.67607262.

Objekta apskate

(vieta, laiks)

Objektu var apskatīt, sazinoties ar SIA “Rīgas 2. slimnīca” saimniecības daļas vadītāju Vari Spariņu, tālr.67607255

DokumentiNolikums

Sludinājums

 par nomas tiesību izsoli  nekustamā īpašuma daļai - pagrabstāva telpām  89,8 m2 platībā

Rīgā, Ģimnastikas ielā 1 (būves kadastra apzīmējums 01000740157001)

Nomas objekta adrese

Rīga, Ģimnastikas iela 1

Kadastra Nr.

Būve ar kadastra Nr. 01000740157001

Būve saistīta ar zemesgabalu ar kadastra Nr.01000740157

Izmantošanas veids

Ģimenes ārstu prakses izvietošanai, lai  pacientiem nodrošinātu ģimenes ārstu pakalpojumus

Izsoles nosacītā nomas maksa

Saskaņā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA “Grant Thornton Baltic” 15.01.2020. atzinumu un iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, izsoles nosacītā nomas maksa:

kabinetiem - 3,40  EUR/m2 (neieskaitot PVN) mēnesī ;

koplietošanas telpām – 1,00 EUR/m2 (neieskaitot PVN) mēnesī

Piesaistītā zemes gabala nomas maksa

Iekļauta nomas maksā.

Iznomāšanas termiņš

6 (seši) gadi

Izsoles veids

Rakstiska izsole

Iznomātājs

SIA „Rīgas 2.slimnīca”

Termiņš un vieta pieteikumu iesniegšanai

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2020. gada 12. februārim plkst. 12:00 SIA „Rīgas 2.slimnīca” sekretariātā pirmajā stāvā Ģimnastikas ielā 1, Rīgā

Izsoles nolikums un nomas līguma projekts

Ar izsoles nolikumu un nomas līguma projektu var iepazīties Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv vai Iznomātāja mājas lapā www.slimnica.lv, kā arī SIA “Rīgas 2.slimnīca” Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijā Rīgā, Ģimnastikas ielā  1, 5.stāvā 536.kab. darbdienās no plkst. 09:00 līdz 16:00, tālr.67607262.

Objekta apskate

(vieta, laiks)

Objektu var apskatīt, sazinoties ar SIA “Rīgas 2. slimnīca” saimniecības daļas vadītāju Vari Spariņu, tālr.67607255

DokumentiNolikums

 Sludinājums par nomas tiesību izsoli 

NOMAS OBJEKTA ADRESE

Rīgā, Ģimnastikas ielā 1

KADASTRA APZĪMĒJUMS

Slimnīcas ēka, būves kadastra apzīmējums  01000740157001

IZNOMĀJAMO TELPU PLATĪBA

Slimnīcas ēkas daļa - 5.stāva telpa Nr.7 ar platību 10,2 m2

IZMANTOŠANAS VEIDS

Friziera pakalpojumu sniegšanai

IZSOLES NOSACĪTĀ NOMAS MAKSA

Saskaņā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA „Eiroeksperts” 12.01.2018. atzinumu un iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, izsoles nosacītā nomas maksa telpai ir EUR 3,50/m2 mēnesī (neieskaitot PVN)

pIESAISTĪTĀ ZEMES GABALA NOMAS MAKSA

Nomniekam ir pienākums 5 (piecu) darba dienu laikā pēc telpu nomas līguma parakstīšanas ierasties Rīgas domes Īpašuma departamentā, lai noslēgtu attiecīgu zemes nomas līgumu.

Iznomāšanas termiņš

5  (pieci) gadi

izsoles veids

Rakstiska izsole

IZNOMĀTĀJS

SIA „Rīgas 2.slimnīca”

Termiņš  un vieta pieTEIKUMU iesniegšanai

Pieteikumi jāiesniedz, līdz 2018.gada 30.janvārim plkst. 12:00

SIA „Rīgas 2.slimnīca” sekretariātā pirmajā stāvā  

Ģimnastikas ielā 1, Rīgā

NOMAS LĪGUMA PROJEKTS

Ar izsoles nolikumu un nomas līguma projektu var iepazīties Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv vai Iznomātāja mājas lapā www.slimnica.lv, kā arī SIA “Rīgas 2.slimnīca” Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijā Rīgā, Ģimnastikas ielā  1, 5.stāvā 536.kab. darbdienās no plkst. 09:00 līdz 16:00, tālr.67607262

OBJEKTA APSKATE

 

Objektu var apskatīt darbdienās, piesakoties Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijā, tālr.67607262

DOKUMENTI

 

   NOLIKUMS

   Rezultāts