Pacientu drošība un pieredze HOPE programmā 2026
Šī gada maijā SIA Rīgas 2. slimnīcas pacientu aprūpes vadītājai Ilzei Renemanei un radioloģijas nodaļas vadītājam Viktoram Ļiņovam bija iespēja pārstāvēt slimnīcu un Latviju Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes federācijas (HOPE) profesionālās pieredzes apmaiņas programmā “HOPE Exchange Programme 2026”.
Programmas laikā bija iespēja iepazīt Austrijas veselības aprūpes sistēmu, apmeklējot vairākas slimnīcas un veselības aprūpes iestādes, tai skaitā Vīnē un Grācā, savukārt programmas noslēgumā Lisabonā piedalīties starptautiskajā HOPE Agora konferencē, kurā tika prezentēti dalībvalstu secinājumi un labās prakses piemēri.
Dalība programmā sniedza iespēju ne tikai iepazīt citu valstu veselības aprūpes sistēmas, bet arī izvērtēt, kā dažādi risinājumi var stiprināt pacientu drošību un aprūpes kvalitāti slimnīcā. Lai gan katrā valstī veselības aprūpes organizācija atšķiras, kopīgais secinājums bija nepārprotams – augstu pacientu drošības līmeni nosaka nevis modernākās tehnoloģijas vien, bet gan organizācijas kultūra, vadības attieksme un ikviena darbinieka iesaiste.
Īpašu iespaidu atstāja tas, ka pacientu drošība Austrijas slimnīcās nav atsevišķs projekts vai kvalitātes nodaļas atbildība, bet gan neatņemama ikdienas darba sastāvdaļa. Drošības principi ir integrēti visos procesos – no pacienta uzņemšanas līdz izrakstīšanai, no personāla apmācībām līdz infrastruktūras plānošanai. Darbinieki tiek regulāri iesaistīti risku identificēšanā un novērtēšanā, incidentu analīzē un procesu pilnveidē, veidojot vidi, kurā kļūdas tiek izmantotas kā iespēja mācīties un novērst līdzīgu situāciju atkārtošanos.
Programmas laikā bija iespēja apmeklēt vairākas universitātes un specializētās slimnīcas, geriatrijas centrus, simulāciju centrus un ambulatorās aprūpes iestādes. Vērtīga pieredze tika gūta, iepazīstot klīnisko simulāciju izmantošanu pacientu drošības uzlabošanā, strukturētu komunikācijas metožu ieviešanu, multidisciplināru komandu sadarbību, kā arī sistemātisku risku vadības pieeju. Īpaši saistoša bija pieeja, kurā katrai struktūrvienībai ir sava loma risku pārvaldībā un drošības kultūras uzturēšanā, savukārt vadība regulāri analizē drošības indikatorus un pieņem datos balstītus lēmumus.
Būtiska atziņa bija arī pacienta un viņa ģimenes iesaiste ārstēšanas procesā. Daudzviet Eiropā pacienti tiek uztverti kā pilntiesīgi partneri, kuri aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā, savukārt ārstniecības personāls mērķtiecīgi veido uzticamu un atklātu komunikāciju. Tas ne tikai uzlabo pacientu pieredzi, bet arī samazina kļūdu risku un veicina ārstēšanas rezultātus.
Ne mazāk nozīmīga bija iespēja diskutēt ar kolēģiem no dažādām Eiropas valstīm par aktuālajiem izaicinājumiem – personāla piesaisti un noturēšanu, aprūpes kvalitātes indikatoriem, digitalizāciju, pacientu pieredzes mērījumiem un drošības kultūras attīstību. Neskatoties uz atšķirībām veselības aprūpes sistēmās, daudzas problēmas ir kopīgas, un tieši starptautiska pieredzes apmaiņa palīdz rast jaunus risinājumus.
Programmas noslēgumā katra starptautiskā grupa prezentēja būtiskākās atziņas par uzņemošās valsts veselības aprūpes sistēmu. Mūsu grupa par trim vērtīgākajām Austrijas stiprajām pusēm atzina pacientu pieredzes un digitālās komunikācijas risinājumus, kas atvieglo pacienta iesaisti ārstēšanās procesā, organizācijas kultūras iniciatīvas, kas veicina psiholoģisko drošību, atklātu komunikāciju un mācīšanos no pieredzes, kā arī plašo simulāciju centru izmantošanu, kur drošā vidē tiek pilnveidotas gan veselības aprūpes speciālistu, gan pacientu un viņu tuvinieku prasmes.
Izsaku sirsnīgu pateicību Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes federācijai (HOPE), Austrijas nacionālajiem koordinatoriem, Federal Ministry Labour, Social, Affairs, Heath, Care and Consumer Protection Republic of Austria (BMASGPK) (īpaši Klemens Pokorny), Vinzenz Gruppe, Geriatrische Gesundheitszentren der Stadt Graz (GGZ), Steiermärkische Krankenanstaltengesellschaft m.b.H. (KAGes), Wiener Gesundheitsverbund (WIGEV), University Hospital Vienna, uzņemošajām organizācijām, slimnīcām un visiem profesionāļiem, kuri ar atvērtību dalījās savā pieredzē un labajā praksē. Īpašs paldies maniem starptautiskās grupas kolēģiem no Moldāvijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Itālijas, Nīderlandes un Anglijas par iedvesmojošām diskusijām, savstarpējo atbalstu un draudzību, kas izveidojās programmas laikā.
Iegūtās zināšanas, idejas un profesionālie kontakti būs nozīmīgs ieguldījums, turpinot stiprināt pacientu drošības kultūru un attīstīt kvalitatīvu, uz pacientu orientētu aprūpi arī SIA “Rīgas 2. slimnīcā”. Starp tām ir sistemātiskāka pacientu drošības indikatoru izmantošana ikdienas darbā, plašāka darbinieku iesaiste risku vadībā, simulācijās balstītu apmācību attīstīšana, strukturētas komunikācijas pilnveidošana un pacientu pieredzes mērījumu aktīvāka izmantošana kvalitātes uzlabošanai.
Dalība šādā starptautiskā programmā apliecina, ka pacientu drošība ir universāla vērtība, kas vieno veselības aprūpes profesionāļus visā Eiropā. SIA Rīgas 2. slimnīca turpina attīstīt mūsdienīgu, drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, izmantojot gan starptautisko pieredzi, gan savu speciālistu profesionālo izaugsmi.