Adatu elektromiogrāfija EMG – roku un kāju nervu un muskuļu slimību diagnostika

Adatu elektromiogrāfija (EMG) ir diagnostikas metode roku un kāju, retāk sejas muskuļiem un nerviem, ar kuru mēra elektriskos impulsus, kas rodas muskuļu šķiedrās gan miera stāvoklī, gan saraušanās laikā. Izmeklējuma laikā muskulī ievieto nelielu adatu-elektrodu, kas spēj uztvert pat vismazāko aktivitāti. Atšķirībā no neirogrāfijas, šī metode neizmanto elektrisko strāvu – pacients pats sasprindzina muskuli. Analizējot šos ķermeņa elektriskos signālus, neirologs -neirofiziologs var izsecināt, vai slimības dēļ ir izmainīta muskuļa, vai tā inervējošā nerva, funkcija un struktūra.

Elektromiogrāfijas kabinets Rīgā, Rīgas 2. slimnīcas konsultatīvā poliklīnikā.  Pieraksts pa telefonu +371 22835935

• Adatu elektromiogrāfija ir maksas pakalpojums.

• Elektromiogrāfijas izmeklējumu Rīgas 2. slimnīcas telpās nodrošina neatkarīgs pakalpojumu sniedzējs – ārstu prakse SIA “Neiromax” (ārstniecības iestādes kods: 010001864).
• Lai iegūtu plašāku informāciju, kāda ir adatu elektromiogrāfijas cena, lūdzam apmeklēt mājaslapu elektromiografija.lv un sazināties tieši ar ārstu praksi SIA “Neiromax” pa tālruni +371 22835935 vai caur epastu tnf@inbox.lv.

Ko ar EMG iespējams diagnosticēt?

• Muskuļu slimības, piemēram, miozītu vai miopātiju;
• Muguras jostas un kakla spinālo  saknīšu bojājumu, ja ir iesaistītas L3-S1, C5-C8 saknītes. Vienā reizē var pārbaudīt līdz 4 spinālām saknītēm. Ja ir viegls saknītes bojājums – ir tirpšana, stipras sāpes, kas izstaro no muguras uz roku vai kāju, bet nav muskuļu vājuma un noturīgu jušanas traucējumu, EMG atradne var būt normāla.
• Nerva bojājumus rokai vai kājai (EMG izmanto, lai iegūtu papildus informāciju par bojājuma stadiju);
• Muguras smadzeņu saslimšanas, piemēram, amiotrofisko laterālo sklerozi.

Kādas ir EMG galvenās priekšrocības?

• Metode muskuļu un muguras smadzeņu motoneironu izmeklēšanai;
• Iespēja izmeklēt nervu posmus, kas nav pieejami elektriskai stimulācijai, piemēram, mugurkaula iekšpusē esošās kakla un jostas daļas nervu saknītes;
• Spēja izmeklēt arī dziļi bojātus nervus, kuri vairs nereaģē uz elektrisko stimulāciju.

Elektromiogrāfija kājām un rokām – kas ir jāņem vērā, kādi ir ierobežojumi?

Sirds problēmas. Elektromiogrāfija ir droša un nekaitīga pacientiem, kam sirdī ir ielikti stenti, sirds stimulators vai ir citas sirds problēmas!

Medikamenti. Informējiet ārstu, ja lietojat asins šķidinošās zāles. To ietekmē pēc procedūras var veidoties zilumi adatu ievades vietās muskuļos, bet kopumā adatu elektromiogrāfijas procedūra ir droša. Nevienas zāles nav jāatceļ pirms neirogrāfijas un elektromiogrāfijas. Izņēmums ir medikamenti, ko lieto pret miastēniju.

Ģipsis, ortozes, pārsēji. Elektromiogrāfija nav iespējama, ja apvidus, kas ir jāizmeklē, ir nosegts ar ģipsi, ortozi, drēbēm vai pārsējiem un tos nevar noņemt.

Ādas stāvoklis un temperatūra. Krēmu lietošana. Taukaina un vēsa āda slikti vada elektrisko strāvu, tāpēc nelietojiet krēmus, cenšaties sasildīt rokas un nomazgāt tās ar ziepēm un siltu ūdeni pirms neirogrāfijas izmeklējuma. Ja ekstremitātes ir ļoti aukstas, izmainās arī adatu EMG rādījumi – tām jābūt siltām.

Pacienta līdzdalība. Elektromiogrāfijā ir vajadzīga pacienta līdzdalība – noturēt roku vai kāju, sasprindzināt muskuli pēc ārsta lūguma un veikt citas ārsta norādītas darbības. Ja pacients nav spējīgs uz līdzdalību, piemēram,  stipru sāpju vai traucētu uztveres spēju dēļ, pastāv liela varbūtība, ka elektromiogrāfiju nevarēs veikt, vai būs iespējama tikai daļēja izmeklēšana.

EMG rokām un kājām – vai tā ir sāpīga?

Adatas, kuras izmanto elektromiogrāfijā, nav lielākas par parastajām injekciju adatām. Taču adata tiek ievadīta katrā muskulī, kuru izmeklē, līdz 5 minūtēm, turklāt, pacientam šis muskulis epizodiski ir jāsasprindzina. Atkarībā no diagnozes var būt nepieciešama 1 līdz 10 muskuļu izmeklēšana.

Narkozes un anestēzijas izmantošana metodes īpatnību dēļ nav iespējama

Kad ir nepieciešama elektromiogrāfija roku un kāju muskuļiem?

Šeit ir uzskaitītas slimības, kuru diagnostikai visbiežāk tiek izmantota adatu elektromiogrāfija:

• Kakla (C5-C8) un jostas (L3-S1) nervu saknīšu bojājums
• Muskuļu slimības – miopātijas, miozīti, miotonijas, muskuļu distrofijas, periodiskas paralīzes u.c
• Muguras smadzeņu un motoneironu slimības – spināla muskuļu atrofija, motoneironu slimība, postpolio sindroms u.c.

Šeit ir uzskaitītas slimības, kuru diagnostikai visbiežāk tiek izmantota tikai neirogrāfija, bet adatu elektromiogrāfija tiek pielietota kā papildus izmeklēšanas metodi atsevišķos gadījumos:

Rokas nervu bojājumi:

• Karpāla kanāla sindroms un citi vidus nerva bojājumi – n.medianus neiropātija
• Kubitāla kanāla sindroms, Gijona kanāla sindroms un citi elkoņa nerva bojājumi – n.ulnaris neiropātija
• Spieķa nerva bojājums – n.radialis neiropātija
• Pleca pinuma bojājums – plexus brachialis

Polineiropātija, tai skaitā diabētiska neiropātija un poliradikuloneirīts.

Kājas nervu bojājumi:

• Tarsāla kanāla sindroms un citi lielā lielkaula nerva bojājumi – n.tibialis
• Mazā lielkaula nerva bojājums – n.peroneus
• Ciskas nerva bojājums – n.femoralis
• Sēžas nerva bojājums – n.ischiadicus
• Jostas-krustu pinuma bojājums – plexus lumbosacralis

Sejas nervu bojājumi:

• Trijzaru nerva bojājums – n.trigeminus
• Sejas nerva bojājums – n.facialis (Mūsdienās šo nervu izmeklēšanai parasti izmanto magnētisko rezonansi)

Miastēnija:

• Izmanto speciālo elektromiogrāfijas paveidu – vienas šķiedras EMG.