Reģistratūra: +371 80 200 991

Rīgas 2. slimnīca

Reģistratūra: +371 80 200 991

Rīgas 2. slimnīca

20.11.2020


Līdz 2020. gada 1. decembrim Rīgas 2. slimnīcā tiek pārtraukta plānveida pacientu uzņemšana, kā arī ambulatoro rehabilitācijas  pakalpojumu sniegšana!


09.11.2020.


PIEEJAMI VALSTS KVOTU DATORTOMOGRĀFIJAS IZMEKLĒJUMI PAR PACIENTU IEMAKSU.

No 9.11.2020. līdz 01.01.2021. ir atvērts un pieejams pieraksts uz datortomogrāfijas izmeklējumiem par pacientu iemaksu.  
Rindas uz datortomogrāfijas izmeklējumiem par pacientu iemaksu ir mazas.

Pierakstīties iespējams zvanot uz reģistratūru +37180200991 vai rakstot uz e-pastu pieraksts@slimnica.lv, norādot:  

-pacienta vārdu, uzvārdu; 

- kontakttālruni; 

-izmeklējuma veidu. 


02.06.2020.  SLIMNĪCAS JAUNUMI 
No 3. jūnija pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.
​Vienlaikus ārstniecības iestādēs tiek saglabātas stingras epidemioloģiskās drošības prasības, savukārt, iedzīvotājiem, pirms došanās pie ārsta vai uz izmeklējumu, joprojām iepriekšējā kārtība - iepriekš jāsazinās un jāvienojas par vizītes laiku un bez iepriekšēja pieraksta doties nedrīkst.

Būtiski atcerēties iespēju robežās ievērot divu metru distanci, regulāri dezinficēt rokas un lietot sejas masku.

Informējam, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā kontaktpunkta funkcijas, nodrošinot nepieciešamo aizsardzību un konfidencialitāti personai, kura informē par amatpersonu iespējamo interešu konfliktu vai citiem amatpersonu, darbinieku koruptīva rakstura pārākumiem, pilda Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrs (tālr. Nr.67026859 un tālr.Nr.67012031, e-pasts: bac@riga.lv).

12.05.2020.
Veselības inspekcija

Par pacientu informēšanu par Ārstniecības riska fonda darbību 

Valsts kontrole (turpmāk – Kontrole) no 2018.gada 3.septembra līdz 2019.gada 18.aprīlim ir veikusi atbilstības/lietderības revīziju „No Ārstniecības riska fonda izmaksāto atlīdzību regulēšanas procesa atbilstība normatīvo aktu prasībām” nolūkā izvērtēt, vai Ārstniecības riska fonds (turpmāk – Fonds), kas uzsāka darbību 2013.gada 23.oktobrī, sasniedzis tam izvirzīto pamatmērķi.

Latvijā kā vispiemērotākais veids Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē prasību nodrošināšanai tika izvēlēts fonda koncepts, kurš raksturīgs valstīm ar augsti attīstītām sociālā nodrošinājuma sistēmām, kā arī valsts pārvaldīts garantiju fonda modelis ir raksturīgs valstīm, kurā lielākoties veselības aprūpes pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts puses. Izmaksa no Fonda ir paredzēta kā atlīdzība personai, kura cietusi no saņemta veselības aprūpes pakalpojuma, par viņai nodarītu kaitējumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta direktīvas 2011/24/ES izpratnē.

Pie Fonda izveides tam tika noteikts mērķis sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību par ārstniecības procesa laikā dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kas  kompensētu veselības zaudējumu vai iztērētos līdzekļus par veselības uzlabošanu pēc kaitējuma nodarīšanas, ārpustiesas procesa kārtībā, šo procesu organizējot pēc iespējas ātrāku, efektīvāku un pacientam pieejamu.[1]

Līdz ar to Fonds Latvijā tika izveidots ar mērķi nodrošināt ātru, efektīvu un pacientam ārpustiesas kompensācijas mehānismu personām, kuras cietušas no saņemtiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Kontrole revīzijas ziņojumā atbilstības/lietderības revīzijai „No Ārstniecības riska fonda izmaksāto atlīdzību regulēšanas procesa atbilstība normatīvo aktu prasībām” (apstiprināts ar Kontroles Trešā revīzijas departamenta 2019.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.2.4.1-33/2018) (turpmāk – Revīzijas ziņojums) cita starpā norādījusi, „lai arī Fonds darbību uzsāka pirms pieciem gadiem, joprojām nav nodrošināta pietiekama informācija par Fondu un tā darbības mērķiem, kas ir priekšnosacījums, lai Fondu varētu uzskatīt par pieejamu un vērstu uz pacienta tiesību pilnvērtīgu aizsardzību. Aptaujas dati liecina, ka faktiski tikai 9 % respondentu zina, kas ir Fonds.[2]

Ņemot vērā minēto, Kontrole aicinājusi Veselības inspekciju (turpmāk – Inspekcija) Fonda pamatmērķa sasniegšanai sadarbībā ar Veselības ministriju veikt kopumā piecus pasākumus gan iekšējo procesu un iekšējās kontroles uzlabošanai, gan pasākumus ar mērķi uzlabot pacientam saprotamu, pieejamu un savlaicīgu atlīdzības prasījumu izskatīšanas procesu, tostarp veicot saprātīgus pasākumus iedzīvotāju informēšanai par to, kādas ir iedzīvotāju kā pacientu tiesības gadījumā, ja ārstniecības procesa rezultātā pacientam tiek nodarīts kaitējums.

Līdz ar to Inspekcija saskaņā ar Kontroles Ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem sagatavojusi infografiku „Kā iesniegt iesniegumu Ārstniecības riska fondā” (skat. pielikumu), kas ir veltīta  iedzīvotāju informēšanai par veicamajiem soļiem, lai vērstos Fondā, un ievietota Inspekcijas mājaslapā[3]. Minētā infografika prezentēta Biedrības „Latvijas Slimnīcu biedrība” 2019.gada 21.maija sēdē Inspekcijas prezentācijas par Inspekcijas 2019.gadā plānotajām darbībām ārstniecības iestāžu uzraudzībā ietvaros[4].

Ņemot vērā minēto, lai iedzīvotājiem būtu plašāk pieejama informācija par Fondu un tā darbību, Inspekcija aicina ārstniecības iestādes ievietot savās tīmekļa vietnēs Inspekcijas sagatavoto infografiku „Kā iesniegt iesniegumu Ārstniecības riska fondā”.


Veselības inspekcijas vadītāja                                                                                       Indra Dreika

​Infografika

24.03.2020.   SLIMNĪCAS JAUNUMI 

                                SIA “Rīgas 2 slimnīca” Uzņemšanas nodaļā  darbojas elektroniskā rindu sistēma IN/OUT

Pacientam, izmantojot šo aplikāciju, ir iespēja attālināti:

1.       Redzēt rindā gaidošo pacientu skaitu uz doto  brīdi,
2.       pieteikties rindā,
3.       plānot rindā gaidīšanas laiku (paredzot vidēji 15 minūtes vienam numuriņam),
4.       gaidīt savu pieņemšanas laiku atrodoties ārpus slimnīcas telpām (piemēram, savā automašīnā). 


​Aplikācijas lietošanas instrukcija pieejama šeit.

24.03.2020.   SLIMNĪCAS JAUNUMI

​Ieteikumi un rekomendācijas, biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par koronavīrusu Covid-19 izraisīto uzliesmojumu pieejami:

Pamatojums: 12.03.2020. Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu visā valsts teritorijā,   ierobežojot Covid-19 izplatību.

Epidemioloģiskās drošības un citi pasākumi, saistībā ar  Covid-19 pandēmiju pasaulē, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli4. pantu5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu.

Rīgas 2. slimnīca

Rīgas 2.slimnīca ir izveidota 1959.gada 29.aprīlī. 1980. gadā slimnīcu uzsāk vadīt sertificēts veselības aprūpes ārsts, traumatologs, ortopēds Jānis Petronis.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības tiešās līdzdalības kapiltālsabiedrības izvērtējumu, kas apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2015. lēmumu Nr. 3345, SIA "Rīgas 2. slimnīca" vispārējais stratēģiskais mērķis ir sniegt stacionāros un ambulatoros (tai skaita veselības aprūpe mājās) veselības aprūpes pakalpojumus un sociālā darba pakalpojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un veicināt Rīgas pilsētas iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu.

2004.gada 1.novembrī  Rīgas 2.slimnīca tiek reģistrēta komercreģistrā  kā  Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 2016.gada 11.janvārī – SIA „Rīgas 2.slimnīca”.

Sākot ar 2015.gadu, slimnīcā funkcionē 94 pacientu gultas. No tām 40 - traumatoloģijas, 36 - ortopēdijas, 4 - intensīvās terapijas un 14 - aprūpes gultas.

2001. gadā slimnīca ir sertificēta Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrā, tā atbilst Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”.  

2003. gada pirmajā ceturksnī tiek ieviesta jaunākā medicīnas tehnoloģija Eiropā - navigācijas sistēma Orthopilot. Intensīvās terapijas nodaļa apgādāta ar jaunākās tehnoloģijas medicīnisko aparatūru, invazīvā ķirurģija tiek veikta piecās operāciju zālēs, rentgena kabinets aprīkots ar digitālajām tehnoloģijām, rehabilitācijas un fizikālās terapijas nodaļa paātrina ārstnieciskā procesa norisi, visu diennakti pacientu iekšējās vides izmeklējumus nodrošina klīniski-diagnostiskā laboratorija.

Klientu sensitīvo datu uzglabāšana, analīze tie veikta medicīniskās informātikas un statistikas nodaļā, grāmatvedībā.

Virtuves blokā tiek gatavots ēdiens pacientiem un darbiniekiem. Klientu un pacientu garīgās veselības uzlabošanai tiek piedāvāta kapela ar  dievkalpojumiem. Informācijas pieejamību nodrošina  bezvadu internets, televīzija.

Slimnīcā ir konsultatīvā poliklīnika, kur konsultācijas un pakalpojumus sniedz kvalificēti speciālisti -  traumatologi, ortopēdi, ginekologs, kardiologs un neirologs, galvas sāpju speciālists. Kaulu blīvums tiek  noteikts osteoporozes diagnostikas kabinetā, kur  papildus var saņemt ārsta konsultāciju ar  profilaktisko pasākumu programmu kaulu veselības saglabāšanai un uzlabošanai. Tiek piedāvāti dienas stacionāra pakalpojumi un  mājas aprūpe. Ir solārijs, bufete.

Slimnīcas vēsture

Ēka, kurā pašlaik ārstniecisko darbību veic Rīgas 2.slimnīca, celta 1911.gadā. Vispirms šeit bijis pansionāts trūcīgajiem Rīgas iedzīvotājiem, vēlāk vairākus gadus darbojies kara hospitālis. Kopš 1959.gada gaišajā, piecstāvu celtnē rit mūsu slimnīcas nemierīgā ikdiena. Ēkai saglabāts vēsturiski ārējais veidols. Telpas rekonstruētas, to izvietojums mainīts. Veikti daudzi pārveidojumi, lai sekmīgi varētu strādāt mediķu kolektīvs un labi justos pacienti.

Slimnīcā daži darbinieki strādā no tās dibināšanas dienas. Ārstes Skaidrītes Šūtavas stāstījumos gūtas interesantas ziņas par slimnīcas darbību no tās pirmsākumiem. Pirmais galvenais ārsts bijis profesors Vilis Purmalis, kurš  piemērojis ēkas telpas slimnīcas vajadzībām. Ārstniecību turpinājis attīstīt otrs  galvenais ārsts Filips Sagalovskis. No slimnīcas atvēršanas dienas līdz aiziešanai pensijā, šeit strādāja viena no slavenākajām terapeitēm Latvijā - Skaidrīte Valdovska, kuras darbu atzinīgi vērtēja gan valdība, gan  pacienti.

Medicīnas studentu praksi vadījis pasaulē pazīstamais  profesors Eduards Žeidurs. Profesors ieviesis elastīgas un saspriegtas konstrukcijas traumatoloģijā un ortopēdijā, publicējis ap 100 zinātniskajiem darbiem. Slimnīcā praktizējuši un vēlāk par vadošiem darbiniekiem medicīnas jomā kļuvuši vairāki mūsu bijušie ārsti. Piemēram, Artūrs Blaus, Andrejs Skaģeris, Zigmunds Kovaļčuks, Valdis Zatlers, Valdis Andersons un citi.

Ilggadīgs slimnīcas vadītājs - veselības aprūpes speciālists un traumatologs, ortopēds Jānis Petronis nesavtīgi veicina  slimnīcas ārstniecisko pakalpojumu kvalitāti un pacientu aprūpi. Viņa vadībā ēkā iebūvēti lifti, lai nodrošinātu pacientu pārvietošanos ar kustību traucējumiem, tiek piedāvātās divvietīgas palātas ar gaisa pieplūdes, izplūdes regulāciju, atjaunots slimnīcas vecais parks, panākta trolejbusa pieturas iekārtošana netālu no slimnīcas. Klientiem tiek piedāvāts fizkultūras zāle, bufete, internets un televīzija. 

Mēs sadarbojamies:

Dokumenti

Vispārēji slimnīcas dokumenti

​​​

Rīgas 2. Slimnīcas finanšu rādītāji

​​