Mācībās “PANACEJA” zemessargi, mediķi un glābēji trenē sadarbību militāra apdraudējuma situācijās

2. jūnijā Rīgā valdīja neierasta spriedze – šurpu turpu šaudījās gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvie transportlīdzekļi, gan NBS piederīgās automašīnas, bet vairākās pilsētas vietās nolaidās bruņoto spēku helikopteri. Šādas rosības iemesls bija civilmilitārās medicīnas mācības “PANACEJA 2023”, kuru laikā savstarpējo koordināciju un sadarbību pilnveidoja 1. Rīgas brigādes zemessargi ar saviem partneriem no NMPD, VUGD un policijas, kā arī vairākām Rīgas slimnīcām. Mācībās tika trenētas un pārbaudītas iesaistīto dalībnieku spējas reaģēt tieši militāra uzbrukuma gadījumā, un arī “Sargs.lv” bija iespēja gūt ieskatu to norisē.

Mācību laikā tika izspēlētas situācijas dažādos Rīgas rajonos, kas galvenokārt izrietēja no tieša militāra uzbrukuma – raķešu triecieni, diversijas un līdzīga veida traģēdijas, kuru piemēri dzīvē diemžēl tālu nav jāmeklē – tikai nepilnu tūkstoš kilometru attālumā šādus noziedzīgus uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem turpina īstenot Krievijas militāristi. Attiecīgi arī cietušo skaits un traumu veidi bija pietuvināti šāda rakstura situācijām.

Foto: št. vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

“Mācību galvenais mērķis ir pārbaudīt un uzlabot Zemessardzes 1. Rīgas brigādes spējas, lai militāra apdraudējuma gadījumā sniegtu medicīnisko palīdzību kopā ar mūsu sadarbības partneriem – atbildīgajiem dienestiem un medicīnas iestādēm. Šīs mācības sekmē arī visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas nostiprināšanu,” par mācību mērķi sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Zemessardzes Rīgas 1. brigādes komandieris pulkvežleitnants Normunds Baranovs.

Viņš pauda, ka mācību “PANACEJA” organizēšana ir veicinājusi savstarpējo sadarbību vēl sagatavošanās posmā, jo pirms mācībām noritēja vairākas koordinējošas sanāksmes, ļaujot iesaistītajām pusēm nonākt pie kopīgas izpratnes, kā šī vienotā palīdzības sniegšanas sistēma varētu darboties. Tāpat šādas mācības ir lieliska izdevība zemessargiem un karavīriem pilnveidot savas praktiskās iemaņas.

Foto: št. vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Mācībās “PANACEJA 2023” piedalījās ap 200 Zemessardzes 1. Rīgas brigādes karavīri un zemessargi,  Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (16 brigādes), vairākas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brigādes, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), Rīgas 2. slimnīca, Valsts policija (VP), Rīgas pašvaldības policija (RPP) un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs.

Mācību laikā sabiedroto bruņoto spēku helikopteri no Gaisa spēku bāzes Lielvārdē veica pārlidojumus virs Rīgas un nosēdās vairākās iepriekš saskaņotās vietās, lai nodotu nosacītos ievainotos NMPD brigādēm. Piemēram, piektdienas pēcpusdienā bija iespēja vērot, kā amerikāņu pilotu vadītais helikopters “UH-60 Black Hawk” nosēžas Lucavsalā, kur NMPD personālam bija iespēja trenēties praksē, kā notiek ievainoto saņemšana un piegādāšana, izmantojot šāda tipa helikopteru.

Foto: št. vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Viss gan iesākās piektdienas rītā ar situācijas izspēli Bolderājā – Jūras spēku teritorijā pēc scenārija bija noticis raķetes trāpījums, un triecienviļņa rezultātā apgāzušās divas automašīnas ar karavīriem. Notikuma vietā pirmie ieradās glābēji no Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu kājnieku bataljona un 17. kaujas atbalsta bataljona. Viņi sniedza pirmo palīdzību cietušajiem uz vietas – iespēju robežās palīdzēja izkļūt no transportlīdzekļiem, pārbaudīja stāvokli, veica nepieciešamos atdzīvināšanas pasākumus un sašķiroja cietušos pēc apdraudējuma dzīvībai – no sarkanā (neatliekamā) līdz melnajam (viszemākās prioritātes) līmenim.

Foto: št. vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Kad šīs darbības bija paveiktas, tika uzsākta medicīniskās evakuācijas procedūra. Vissmagākie jeb “sarkanā līmeņa” cietušie tika aizvesti uz ārstniecības iestādēm ar NMPD automašīnām, bet pārējie – ar NBS transportu nogādāti tālākajos palīdzības sniegšanas punktos, kas atbilstoši to spējām iedalīti pēc lomām. Tā kā vairākus cietušos pašu zemessargu spēkiem atbrīvot nebija iespējams, tika piesaistīti arī glābēji no VUGD ar speciālo tehniku, kuriem izdevās “izgriezt” ievainotos no automašīnu vrakiem un nodot tālākai aprūpei.

Foto: št. vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Brigādē tiek trenēti 3 līmeņi – “Role 0” ir mūsu karavīri-glābēji, kas sniedz pirmo palīdzību, bet tam sekos “Role 1” un “Role 2” – īpaši pielāgoti punkti cietušo aprūpei lauka apstākļos, kuros zemessargi un karavīri stabilizēs cietušo stāvokli un izvērtēs prioritātes nosūtīšanai uz “Role 3”, kas ir kāda no mūsu ārstniecības iestādēm,” militārās medicīniskās aprūpes sistēmu skaidro pulkvežleitnants Normunds Baranovs. Mācībās “PANACEJA 2023” tika izspēlēta darbība visos minētajos līmeņos.

Viena no slimnīcām, kas mācību “PANACEJA” laikā uzņēma cietušos, bija Rīgas 2. slimnīca. Tā ir Rīgas pašvaldības slimnīca, kas specializējas tieši traumatoloģijā un ortopēdijā, sniedzot traumēto ekstremitāšu ārstēšanu, un, kā liecina Ukrainas pieredze, mūsdienu karadarbībā šāda veida traumas ir īpaši bieži sastopamas.

Foto: št. vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

“Šajās mācībās vēlamies sevi notestēt, saprast, kā spējam sadarboties ar Zemessardzi un NMPD – tie ir sakari, informācijas nodošana un saņemšana. Protams, pārbaudīsim arī iekšējo sadarbību – informācijas apriti slimnīcas vidē, mūsu operatīvās vadības grupas izveides procesu,” par Rīgas 2. slimnīcas ieguvumiem no dalības mācības “PANACEJA 2023” sarunā ar “Sargs.lv” stāsta slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs, ortopēds dr. Sandris Petronis.

Slimnīcas vadītājs atklāj, ka slimnīca praktiski vēlas pilnveidot spējas pacientu šķirošanā un sākotnējā palīdzības sniegšanā, mācību ietvaros realizējot visas standarta procedūras līdz pat pacientu nogādāšanai operāciju zālē. “Vēlamies saprast, kādi ir mūsu pašu resursi, piemēram, ja ieved lielu skaitu pacientu ar lūzumiem – kāda ir mūsu kapacitāte, vai pietiek nepieciešamo implantu un personāla. Plašākā līmenī vēlamies pārbaudīt mūsu slimnīcas katastrofu medicīnas plānu,” pauž dr. Sandris Petronis.

Foto: št. vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Mācību “PANACEJA” laikā Rīgas 2. slimnīcā tika ievesti pacientu tieši ar ekstremitāšu traumām – jau pēc sākotnējās medicīniskās aprūpes un šķirošanas, ko bija veikuši zemessargi un karavīri-glābēji iepriekš pieminētajās “Role 1” un “Role 2” stacijās. Kopā tie bija nepilni 20 pacienti, kuriem slimnīcas personāls veica tālāku šķirošanu un nepieciešamās ārstēšanas noteikšanu.

Lai arī mācībās “PANACEJA” šāds scenārijs netika izspēlēts, “Sargs.lv” vaicāja slimnīcas vadītājam, vai pastāv arī rīcības plāns, ja uzbrukumam tiktu pakļauta pati slimnīcas ēka un tajā nebūtu iespējams turpināt darbu. “Šādos gadījumos tiek veidotas pārvietojamās brigādes, kurās ietilpst ķirurgs un medmāsa, un meklējam iespējas pielāgot citas telpas palīdzības sniegšanai – mums ir pārvietojamās operāciju lampas šādiem scenārijiem,” norāda dr. Sandris Petronis.

Viņš uzskata, ka šādas prasmes ir jātrenē nepārtraukti, jo daudz kas piemirstas, notiek personāla maiņa, tiek pilnveidoti dažādi ārstniecības principi un algoritmi. “Ja gribam sevi uzturēt formā, šādas mācības ir jāatkārto. Vismaz reizi gadā vai divos gados tas būtu lietderīgi,” uzskata Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs.

Foto: št. vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Arī 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Normunds Baranovs pauž, ka brigāde ir ieinteresēta šādu mācību organizēšanā arī turpmāk un plāno runāt ar partneriem un atbildīgajiem NBS štābiem par nākotnes iespējām. Jau šonedēļ mācībās iesaistītās puses tiksies pirmajā pēcmācību analīzē, kur apkopos gūtās atziņas tālākiem savstarpējās sadarbības uzlabojumiem.

Foto: št. vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir sekmēt valstiski svarīgu funkciju darbību plānošanas, koordinēšanas un partnerības sistēmas izveidošanu starp valsts institūcijām, kā arī privāto sektoru, NVO un iedzīvotājiem. Praktiskais visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas uzdevums ir katrai valsts institūcijai noteikt konkrētus uzdevumus un lomu valsts aizsardzībā.

Zemessardze ir skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku vienība un valsts teritoriālās aizsardzības pamats. Zemessardzes vienības ir visā Latvijā – Zemgalē, Latgalē, Vidzemē un Kurzemē. Ap 10 000 pašaizliedzīgu Latvijas pilsoņu no savas pamatnodarbošanās – darba vai studijām – brīvajā laikā jau ir apguvuši un turpina praktiski pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas mūsu valsts aizsardzībai.

Lai pievienotos Zemessardzei, kandidātam jāsazinās ar tuvāko Zemessardzes vienību, zvanot uz tālruņa numuru 1811, rakstot uz e-pasta adresi esizemessargs@mil.lv vai personīgi ierodoties savai mācību vai dzīvesvietai tuvākajā vienībā. Uzzini vairāk tīmekļvietnēs: www.zs.mil.lv vai www.klustikaravirs.lv/dienests-zemessardze.

Avots: Mācībās “PANACEJA” zemessargi mediķi un glābēji trenē sadarbību militāra apdraudējuma situācijās, sargs.lv