Kritiena risks ziemā - Rīgas 2.slimnīca
24/7 neatliekamā medicīniskā palīdzība traumatoloģijā
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Avots: pexels.com

Kritiena risks ziemā

19.02.2022. | dr. Sandris Petronis, Terēze Frišava, dr. Santa Miķele, Anna Goba, Rīgas 2. slimnīca

Iestājoties ziemas sezonai, līdz ar sniega un ledus parādīšanos pieaug iespējamība nejauši paslīdēt un nokrist. Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi.

Pēdējos gados ir palielinājies vecāka gadagājuma cilvēku traumu skaits. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem kritieni ir otrs nozīmīgākais ārējais nāves cēlonis veciem cilvēkiem Latvijā – 13% no visiem ārējiem nāves cēloņiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un šis rādītājs ir trīs reizes augstāks nekā iedzīvotājiem vecumā līdz 65 gadiem. Līdz ar vecuma palielināšanos kritienu risks strauji palielinās.

Tas ir saistīts ar vienlaicīgu blakusslimību klātbūtni, pakāpenisku pilnīgas autonomijas zaudēšanu un lielu traumatisku notikumu risku. Redzes, balsta un kustību aparāta un nervu sistēmas deficīts ar samazinātu redzes asumu, stājas nestabilitāti, refleksu pasliktināšanos un reakcijas laika palēnināšanos ir cieši saistīts ar vecumu. Kā sekas pēc kritiena gados vecākiem cilvēkiem var būt: lūzumi, sasitumi, brūces, iekšējo orgānu bojājumi, galvas traumas. Visbīstamākās ir galvaskausa traumas, kas saistītas ar augstu mirstību, tomēr visbiežāk seniori gūst kaulu lūzumus. Pārsvarā traumas gūst sievietes, turklāt lielāks risks ir osteoporozes gadījumā. Seniori, kas vecāki par 65 gadiem, visbiežāk gūst spieķa kaula, augšdelma kaula, potīšu, kā arī ciskas kaula lūzumus. Tieši potīšu un ciskas kaula lūzumi atstāj vislielāko negatīvo ietekmi uz senioru veselību un dzīvību.

Kritienu riska faktori:

  • vecums;
  • agrāk piedzīvots kritiens;
  • slikta redze;
  • hroniskas slimības;
  • bailes no kritiena;
  • galvas reiboņi;
  • medikamentu lietošana.

Speciālistiem būtu ne tikai jāizglīto personas, kā mazināt kritiena risku, bet arī jāsniedz atbalsts personām, kuras jau iepriekš pieredzējušas kritienu, jo viņām var būt baiļu sajūta un var tikt apšaubītas personas spējas dzīvot patstāvīgi. Tāpēc personai nepieciešams nodrošināt drošas vides sajūtu, tostarp drošu pārvietošanos ārējā vidē. Ikvienam taču ir būtiski pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes sev ierastajā vidē (doties uz veikalu, aptieku u.c.). Lai maksimāli mazinātu kritiena risku, nereti nepieciešama gan speciālistu, gan tuvinieku iesaiste, lai ar personu, kura pakļauta kritiena riskam, tiktu pārrunāti drošas pārvietošanās pamatprincipi, tehnisko palīglīdzekļu lietošana, aktivitāšu modificēšana.

 

LAI IZVAIRĪTOS NO KRITIENA, SVARĪGI IEVĒROT VAIRĀKUS PRIEKŠNOSACĪJUMUS

Darīšanas ārpus mājas mēģiniet plānot atbilstoši laika apstākļiem. Ja ir iespējams, izvairieties iziet no mājas sliktos laikapstākļos, piemēram, kad ir slidens un ielas vēl nav notīrītas un nokaisītas. Ja jums tomēr kaut kur ir jādodas, tad ieplānojiet pietiekami daudz laika, jo, steidzoties vai kavējot, ir lielāks risks pakrist.

Valkājiet piemērotu apģērbu un apavus. Svarīgi ir valkāt apavus, kas nodrošina saķeri ar sniegu vai apledojušu virsmu. Valkājiet cimdus un neturiet rokas kabatās. Turiet rokas gar sāniem, jo tas palīdzēs saglabāt līdzsvaru uz slidenas virsmas. Nenesiet rokās neko smagu, jo tas palielina risku nenoturēt līdzsvaru. Priekšmetu pārvietošanai un iepirkumu nešanai labāk izmantot mugursomas, lai rokas būtu brīvas.

Ejiet kā pingvīns. Kājas turiet platāk, palielinot atbalsta laukumu, pirkstgalus izvērsiet uz āru, veiciet mazākus, īsākus soļus, lai nodrošinātu stabilitāti.

Nesteidzieties un esiet piesardzīgs. Izvairieties no vēlmes skriet, lai paspētu uz sabiedrisko transportu vai šķērsotu ielu.

Lūdziet palīdzību. Ja uz ielas jūtaties nestabili, lūdziet palīdzību, lai kāds jums palīdz šķērsot ielu vai pārvietoties pa slidenu virsmu.

Izmantojiet margas. Ejot pa kāpnēm vai rampu, pieturieties pie margām, ja tādas ir pieejamas. Ja ejat pa nogāzi, kur nav margu, esiet īpaši piesardzīgs.

Esiet piesardzīgs, izkāpjot no automašīnas. Novietojiet abas kājas uz zemes un pieturieties pie mašīnas durvīm, izkāpjot no tās.

Tumsā lietojiet lukturīti. Rekomendēts izmantot galvas lukturīti, tādā veidā nodrošinot brīvas rokas. Tas ļaus jums vieglāk pārredzēt pārvietošanās zonu un padarīs jūs redzamāku garām braucošajiem autovadītājiem. Esiet īpaši uzmanīgs laikapstākļos, kad ir atkala.

Lietojiet palīglīdzekļus. Būtiski ir izvērtēt nepieciešamību lietot tehnisko palīglīdzekli pat tad, ja ikdienā tas netiek lietots, jo, pārvietojoties pa slidenu virsmu, papildus ir nepieciešams stabils atbalsts.

Pareiza mobilitātes tehnisko palīglīdzekļu lietošana. Ja pārvietojoties tiek izmantoti kādi no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, svarīgi, lai tie būtu individuāli pielāgoti personas antropometriskajiem rādītājiem. Piemēram, lietojot elkoņa atbalsta kruķus, svarīgi ievērot:

  • pārvietojoties elkoņiem jābūt saliektiem ~ 30° leņķī;
  • elkoņa atbalsta augšējai malai jābūt ~ 2-3 cm zem elkoņa locītavas;
  • roku atbalstam jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

Savukārt, lietojot spieķi, tripodu vai kvadripodu, to rokturim arī jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

 

ZIEMAS APSTĀKĻIEM ATBILSTOŠU TEHNISKO PALĪGLĪDZEKĻU LIETOŠANA

Ziemas pretslīdes radze. Ja pārvietojoties tiek izmantots kāds no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, piemēram, spieķis vai elkoņa atbalsta kruķi, tiek rekomendēts izmantot ziemas pretslīdes radzi, kuru iespējams viegli pacelt, tādējādi nodrošinot iespēju spieķi vai elkoņa atbalsta kruķi(-us) lietot iekštelpās savukārt nolaižot radzi, tos būs ērti un droši lietot ārējā vidē. Ziemas pretslīdes radze nodrošinās tehniskā palīglīdzekļa saķeri ar virsmu, līdz ar to būtiski mazinās kritiena risku.

Ziemas pretslīdes radze:

Ziemas zoles apavi:

Ziemas zoles apaviem. Būtiski ir lietot apavus, kuri ir atbilstoša izmēra un stabili. Papildus tam, lai uzlabotu saķeri un personai sniegtu vēl lielāku drošības sajūtu, iespējams lietot ziemas zoles ar metāla radzēm. Tās ir divu veidu – uzmaucamas uz apavu purngaliem vai arī uz visas zoles.

Kā pareizi nokrist

Krītot ir svarīgi aizsargāt galvu – krītot uz aizmuguri, lieciet galvu uz priekšu, zodu pievelkot klāt krūškurvim; ja krītat uz priekšu, mēģiniet galvu pagriezt uz sāniem. Kritiena brīdī atlaidiet visus priekšmetus, kurus nesāt rokās. Krītot mēģiniet abas rokas vilkt sev klāt, jo, piezemējoties uz taisnām rokām, var salauzt gan plaukstas, gan apakšdelma kaulus.

Sasprindzinājums kritiena laikā var palielināt izredzes gūt traumu. Spriedze jūsu ķermenī neļaus absorbēt spēku no kritiena. Jūs varat mēģināt kritiena laikā izelpot, lai palīdzētu savam ķermenim atslābt.

Ko darīt, ja kritiens ir noticis

Nevajag censties uzreiz piecelties kājās, tas pasargā no iespējamiem papildu bojājumiem. Labāk ieturēt pauzi, nomierināties un saprast, kas ir noticis un kā jūtas ķermenis.

Pēc apzināšanās, kas ir noticis un traumas seku novērtējuma, varat mēģināt piecelties kājās. No sākuma ieteicams pagriezties uz sāniem, pievilkt ceļgalus un, pagriežoties ar roku palīdzību un atspiežoties uz kājām, celties augšā.

Lai pieceltos, palūdziet citu cilvēku palīdzību.

 

Kādas ir kaulu lūzuma pazīmes

Sāpes. Tā ir galvenā lūzuma pazīme. Sāpes pastiprinās, ja tiek veiktas jebkuras kustības. Atšķirībā no sasitumiem un sastiepumiem lūzuma gadījumā sāpes dinamikā būtiski nesamazinās.

Tūska. Lūzuma rajonā vienmēr veidojas tūska. Jo lielāka trauma, jo lielāka tūska.

Kustību ierobežojums. Lūzuma tuvumā locītavas nav iespējams pakustināt sāpju dēļ.

Nespēja atbalstīties uz traumētās kājas. Ja tiek salauzts kāds no kājas kauliem, tad parasti atbalstīties uz kājas nav iespējams. Mēģinājumi to darīt rada sāpes un nestabilitātes sajūtu.

Deformācija. Smagākos gadījumos ir redzamas rokas vai kājas formas izmaiņas, deformācija. Šāds simptoms ir raksturīgs lūzumiem ar kaulu fragmentu nobīdi. Parasti tas saistīts arī ar lielākām sāpēm un kustību ierobežojumu. Svarīgi ir neveikt liekas kustības ar traumēto roku vai kāju un meklēt mediķu palīdzību.

 

Ko darīt, ja ir lūzuma pazīmes

Ja pēc kritiena nav iespējams piecelties un pārvietoties, tad ieteicams zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pa tālruni 113.

Ja spējat pārvietoties, bet, izvērtējot stāvokli pēc kritiena, rodas aizdomas par lūzumu, tad noteikti dodieties uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu, lai veiktu papildu izmeklējumus un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu. Parasti lūzumu diagnostikai tiek veikts rentgena izmeklējums. Ja rentgena uzņēmums nesniedz pilnīgu informāciju, var tikt nozīmēta datortomogrāfija. Ja aizdomas par lūzumu apstiprinās, tad traumētā ekstremitāte tiek imobilizēta, uzliekot ģipsi. Savukārt, ja ārsts konstatē lūzumu ar kaulu fragmentu nobīdi vai nestabilu lūzumu, tad var tikt nozīmēta operācija. Operācijas laikā ar metāla implantiem ārsts fiksē pareizā stāvoklī kaula lūzuma fragmentus. Ciskas kaula kakliņa lūzuma gadījumā var tikt veikta gūžas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu. Šādu operāciju sauc par endoprotezēšanu.

 

Lūzumu profilakse

Rūpējieties par kaulu veselību. Lietojiet D vitamīnu, kalciju saturošus uztura bagātinātājus, pirms tam konsultējoties ar ārstu. Pārbaudiet kaulu blīvumu. Pazemināts kaulu blīvums raksturīgs pacientam ar osteoporozi jeb kaulu trauslumu. Osteodensitometrija ir metode, ar kuras palīdzību tiek pārbaudīts kaulu blīvums. Ja izmeklējumā tiek konstatēta osteoporoze, tad par turpmāko rīcību konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, jo osteoporozi var ārstēt.

Vingrojiet. Kļūstot vecākiem, lielākā daļa cilvēku zaudē koordināciju, elastību un līdzsvaru, kas palielina krišanas risku. Regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru. Pētījumos norādīts, ka tieši līdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat līdz 25%. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, ir nepieciešama mērena vingrinājumu programma, kas senioriem jāveic regulāri, vēlams, speciālista uzraudzībā.

Esiet aktīvi un droši. Fiziskās aktivitātes, kas ir vērstas uz spēka, līdzsvara, elastības un izturības treniņu, var samazināt kritiena risku. Ir pierādīts, ka programmas, kurās iekļauti divi vai vairāki no šiem komponentiem, samazina kritiena ātrumu. Kustības palīdz saglabāt arī locītavu veselību.

Nobeigumā

Lai Latvijā pilnvērtīgi izbaudītu četrus gadalaikus, tostarp, sniegiem bagāto ziemu, un gūtu tikai patīkamas sajūtas, ieteicams pirms došanās ārā novērtēt laika apstākļus. Ņemiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu un tuvinieku kontaktinformāciju, lai kritiena vai traumas gadījumā varētu sazināties ar ģimeni vai izsaukt NMPD brigādi.

Atsauce:

SANTA MIĶELE, TERĒZE FRIŠAVA, ANNA GOBA, SANDRIS PETRONIS: KRITIENA RISKS ZIEMĀ, Ārsts.lv, 2021, februāris, Nr. 2 (66) Pieejams: https://arsts.lv/jaunumi/santa-mikele-tereze-firsava-anna-goba-sandris-petronis-kritiena-risks-ziema


AUTORI:

Sandris Petronis, traumatologs, ortopēds, RSU Ortopēdijas katedras docētājs traumatoloģijā ortopēdijā;

Terēze Frišava, ergoterapeite;

Santa Miķele, ārsts – rezidents traumatoloģijas un ortopēdijas jomā;

Anna Goba, fizioterapeite.


Par Rīgas 2. slimnīcu

SIA “Rīgas 2. slimnīca” ir veselības aprūpes kapitālsabiedrība. Galvenais darbības virziens ir kustību balsta sistēmas slimību ārstēšana un rehabilitācija, kā arī neatliekamā medicīniskā palīdzība skeleta traumu gadījumos un plānveida ortopēdisko ārstniecību dažādu skeleta un locītavu slimību gadījumos